Ilgi šaubījos, vai mans komentārs pašreizējā situācijā vispār būtu kādam nepieciešams, jo ikviens, kas piedalījies vēlēšanās, jūtas nesatricināmi pārliecināts par savu nemaldīgumu un gudrību.
Man izšķirties palīdz fakts, ka aizvien atrodas cilvēki, kuri – tā viņi saka – gaida atrast manu viedokli avīzē.
Slikta vara, kas valstī ievieš kārtību, galu galā esot labāka par bezvaras haosu. Šos vārdus teicis ķīniešu disidents Liu, kuram tikko piešķirta Nobela Miera prēmija. Kādi Latvijā būs turpmākie četri gadi, tas atkarīgs no daudziem apstākļiem, kur galvenā nozīme būs politiķu ambīcijām un savstarpējiem kašķiem. Atgādināšu savdabīgu likumību: pēdējo četru Saeimu periodos nomainījušās pa trim valdībām katra sasaukuma laikā. Kā būs šoreiz?
Vērtējot aizvadīto priekšvēlēšanu kampaņu, jāsecina, ka tās ietvaros veiktā aģitācija bija ārkārtīgi haotiska un pat neprofesionāli organizēta, saturiski un emocionāli deviņdesmito gadu līmenī. Daudz vērtīgāka bija tā daļa, kur politiķi diskutēja savā starpā vai sniedza intervijas.
Un tieši šajā rakursā parādījās daudzu vēlētāju divējādā daba, proti, diskusiju laikā priekšroka tika dota tiem, kuri prata savu viedokli labāk pamatot (noteicošā smadzeņu kreisā puslode), bet, ejot pie vēlēšanu urnām, pārsvaru guva zemapziņā uzkrātās simpātijas un antipātijas (darbojās smadzeņu labā puslode).
Tā kā vēlētājam savs priekšstats var būt tikai par dažiem politiķiem katrā sarakstā, tad arī pēc šiem priekšstatiem tika nobalsots par sarakstiem kopumā. Tāpēc nebrīnīsimies, ka Saeimā atkal būs savēlēti visādi brīnumi, visvairāk balasta būs “Saskaņas centrā” un “Vienotībā”.
Bet nav pārāk ilgi jāgaida, kad jaunā valdība cels tautai priekšā nākamā gada “fiskālo konsolidāciju”, un tad īsti redzēsim, ko pirms vēlēšanām Dombrovskis un ministri pūlējās noklusēt.
Kurš kuru apspēlējis?Mans secinājums var likties dīvains, jo teikšu, ka ļoti labu pakalpojumu izdarīja “Saskaņas centra” runasvīri. Pirmkārt, viņi burtiski nogremdēja PCTVL komandu, un Valdis Artavs pēc tam varēja ironizēt, ka “Jakovs Pliners aizvācas prom ar balalaiku”.
Otrkārt, ar savu neslēpto orientāciju uz Krieviju Urbanovičs atmodināja no snaudas līdz šim inertos latviešu vēlētājus, kuri bija ar mieru nobalsot vienalga par kuru partiju, lai tikai neļautu varas grožus pārņemt prokrieviskajiem spēkiem, un uz šo balsu rēķina vislielākie ieguvēji bija “Vienotība”.
PCTVL gremdēja arī tas fakts, ka – pēc Franka Gordona secinājuma – īsti krievu nacionālisti nevēlas, ka viņu intereses uzņemas aizstāvēt krievvalodīgie cittautieši, tostarp ebreji. Savukārt par krievvalodīgajiem tautiešiem Gordons ir teicis, ka ebreji, gadsimtiem dzīvodami izklaidus citu tautu vidū, pieraduši pieslieties stiprākajam.
“Saskaņas centram” šobrīd ir vēl kāda cita loma Latvijas sabiedrības politizēšanā. Pēc tam, kad saskaniešiem savu neslēptu atbalstu ir izrādījušas Maskavas varas struktūras, kad slēgti sadarbības līgumi ar Putina partiju, kad Urbanovičs draudējis ar Biškeku, kad vairums šā grupējuma aktīvistu atklāti noliedz Latvijas pusgadsimta okupācijas faktu, daudzi latviešu patrioti atliek otrajā plānā ekonomiskās problēmas, samērā negaidīti nobalsojot par “Visu Latvijai!”.
Šos jaunos politiķus līdz šim daudzi uzskatīja par margināliem ekstrēmistiem. Tiesa, pieredzes trūkums Dzintaram ar domubiedriem vēlēšanu naktī lika dziedāt leģionāru dziesmu “Mēs sitīsim tos utainos”, bet tikpat stulbi uzvedās Pliners, kurš sev kā priekškaramās bruņas priekšā turēja Krievijas valsts karogu.Jūtot krievu šovinistu pieaugošo nekaunību, sākusi organizēties arī latviešu sabiedrības patriotiskā daļa, piesakot Aizsargu organizācijas atjaunošanu. Ar ko beigsies šī pretstāve?
Kvalitatīvu pārmaiņu priekšāGlobālā krīze solās radīt lielas izmaiņas pasaulē. Finanšu sistēmas sabrukumu izraisīja šķietami visvarenie baņķieri, dzenoties pēc milzu peļņas. Ja 1982. gadā ASV peļņa no kopējās industrijas peļņu summas bija pieci procenti, tad 2007. gadā šī daļa jau sasniedza 42 procentus. ASV piemēram sekoja arī zviedru bankas, kuras centās vairot peļņu uz lētticīgo Latvijas kredītņēmēju rēķina.
Cita lieta ir lielo naftas kompāniju liktie šķēršļi alternatīvo enerģijas avotu meklēšanā. Pēc katastrofālās naftas noplūdes Meksikas līcī visādu “petroliumu” pretestība mazinājusies, un zinātne drīz vien cilvēci aplaimos ar jaunām idejām.
Ja runā par zinātni, tad fantastisku inovatīvu lēcienu sola jauna materiāla grafēna sintezēšana, par ko Nobela prēmiju saņēmuši divi Krievijas izcelsmes angļu zinātnieki. Unikālais materiāls var tikt izmantots daudzās tehnikas nozarēs, bet minēšu tikai mikroshēmu izstrādi.
ASV Silīcija ieleja koncentrēja zinātniekus, kuri mikroshēmas radīja uz silīcija bāzes, līdz šodienai panākot gandrīz galējo iespējamo izmēru samazinājumu, jo tālāko progresu ierobežo silīcija molekulas prāvie izmēri. Ja mikroshēmas veido uz grafēna, tātad oglekļa bāzes, šāds ierobežojums vairs nepastāv.
Tā kā Krievija Skolkovā cer izveidot savu “Silīcija ieleju”, Kremlis abiem zinātniekiem izteicis uzaicinājumu strādāt Skolkovā, solot Rotšilda cienīgas bagātības. Uz to zinātnieki atbildējuši, ka viņiem turības pietiek, bet Londonā viņi sešos mēnešos spēj paveikt vairāk nekā Krievijā divdesmit gados.
Pavisam dīvaina ir to Kremļa politiķu domāšana, kuri grafēna radītājus aicina strādāt ar silīciju. Starp citu, Maskavā nupat prokuratūra pieprasījusi materiālus par to, kur pazudusi nauda, kas tikusi piešķirta vairāku desmitu “nanoprojektu” īstenošanai. Tajā pat laikā Krievijā vairāki izgudrotāji iesēdināti cietumos, jo kādai viltus firmai izdevies “pierādīt”, ka izgudrojums esot nozagts viņiem.
