Labi, ka lauku ļaudis sāk aktivizēties darbam. Notiek dažādas apspriedes, tajās izvirza īsti loģiskus projektus šīs tautsaimniecības nozares tālākiem risinājumiem.
Piemēram, kooperēšanās var radīt ievērojamu pagriezienu lauksaimniecības tālākai attīstībai. Vajadzīga arī organizētā statistiskā uzskaite par esošajām saimniecībām. Derētu vēl veikt vienu priekšdarbu un noteikt visā valstī vajadzīgos produkcijas ražošanas veidus un apjomus.
Liekas, pašreiz to neviens nezina, ka tādā gadījumā var kaut ko plānot. Te būtu jāapkopo ziņas, cik un kādus lauksaimniecības ražojumus pašreiz sagādnieki ieved no citām valstīm, ko varētu ražot šeit pat Latvijā. Vadoties pēc šīm ziņām, varētu aprēķināt, kas jāražo šeit uz vietas.
Ja saražotu tik, cik pašiem valsts iedzīvotājiem pietiek, tad eksportēt. Importu aizliegt. Jāveic darbs ar ražotājiem: jāvienojas, ko katrā saimniecībā ražos, lai apmierinātu pieprasījumu valstī. Nevis tā kā tagad, ko katrs iedomājas, to dara. Tas valstij dod ļoti minimālus ienākumus.
Bez novadu pašvaldībām šāds pārkārtojums nav izdarāms. Novados jāveido vēl jaunas saimniecības un kooperatīvi. Domāju, ka novados nav tādu nemākuļu, kuri neprot iedzīvotājus ierosināt darbam. Iespējas ir lieliskas. Neapstrādātos tīrumus, kas vēl nav apauguši ar mežiem, atsavināt, apstrādāt par pašvaldību līdzekļiem, dot arī sēklas.
Bezdarbnieki, kuri saņem vai arī vairs nesaņem pabalstu, iekoptu šos tīrumus vai uzsāktu nodarboties ar lopkopību vai citu lauku saimniecībā derīgu ražošanu. Ražu nodot pašvaldībām, lai sadalītu pēc nopelniem par padarīto darbu. Pašvaldībām nevajadzētu pakļauties nolikumam, kad nedrīkstētu nodarboties ar ražošanu, lai visi īpašumi būtu tikai privātīpašniekiem.
Tieši tas ir lielākais klupšanas akmens visā valsts sistēmā. Liepājas novadā jau kaut kas līdzīgs, kā iepriekš aprakstīts, ir uzsākts. Lauku ļaudis ir praktiski cilvēki, paši izdomās, kā organizēt un darīt, tikai vajag atbalstīt. Censties pēc iespējas iztikt bez aizņemšanās, pašiem radīt ieņēmumus par saražoto produkciju.
Lauksaimnieki tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji kļuvuši par likumu vergiem. Tieši tāpēc arī bremzējas lauku attīstība. Bezgalīgie noteikumi ražošanā un produkcijas realizēšanā. Viss tiek organizēts tā, lai vairāk no ražotājiem izspiestu naudu, nevis lai dotu vairāk un labāku produkciju.
Lauksaimniekiem pašiem vajadzētu izvirzīt pašreizējā ministra kandidatūru, bet tieši šajā pašā amatā, par viņu balsot. Izvairīties no mūžīgās maiņas, kas nekādus labus rezultātus nedod.
Vēl beigās par ārzemniekiem. Jocīgi, kāpēc tagad aicina no citām valstīm investorus, lai nāk glābt Latviju.
Vai kauna jūtas pilnīgi zaudētas, ka Latvijas varasvīri iztaisās tik vāji, ka neprot organizēt savus iedzīvotājus darbam, kas dod valstij peļņu, nevis tikai izdevumus, ko grib likvidēt tikai ar dažādiem aizņēmumiem.
Investori jau bija, kāpēc tad gribēja tik ļoti atbrīvoties? Visādiem paņēmieniem TF brīvību panāca, bet tagad vairs nesaprot, ko ar šo brīvību darīt. No brīvās neatkarīgās Latvijas iznāca brīvā atkarīgā Latvija. Holandietis grib celt elektrorūpnīcu, bet tas nepavisam nav vajadzīgs, jo Latvenergo ar elektrību apkalpo labi, kāpēc vēl vajadzēs arī to izkonkurēt.
Ja Osinga grib tiešām palīdzēt, tad var iesaistīties laukos, kur saimniecībā “Līgo” mēģina elektrību ražot no biogāzes, kas iznāktu varbūt vēl lētāk kā no koku šķeldām. Ārzemnieki, kad būs visu izsūkuši no Latvijas iedzīvotājiem, aizvirzīsies atpakaļ uz savām valstīm.
