Tie paziņas, kas seko interneta jaunumiem, mani informējuši, ka es ar savu klusēšanu esmu novedis līdz galīgam sanīkumam kādu prātvederīgi tendētu vīru, kuram zudusi iespēja regulāri papildināt manus komentāru rakstus. Gauži atvainojos, jo šādai manai rīcībai nav bijis ne mazākā mērā slepkavniecisks nolūks.
a runājam nopietni, tad šī gandrīz pavadītā vasara itin nemaz nav bijusi ne klusa, ne garlaicīga, jo bijām pieraduši, ka vasaras ir atvaļinājumu un atpūtas periods. Un te es nebūt nedomāju par klimata galējībām, ko raksturoja karstums un plūdi ziemeļu puslodē ar atbilstošu aukstumu un sniegputeņiem zemēs uz dienvidiem no ekvatora.
Pat dabas kataklizmās noteicošais ir cilvēciskais faktors, ieskaitot valsts varas spēju pildīt savus pienākumus. Teiksim, Haiti zemestrīce atņēma dzīvību 250 tūkstošiem, bet tieši tikpat stipra zemestrīce Losandželosā savulaik prasīja tikai dažus desmitus dzīvību.
Šādas pārdomas daudzos vērtētājos raisījuši milzīgie mežu un purvāju ugunsgrēki Krievijā, kamēr Baltkrievijā, kur tāpat valdīja svelme, meži nedega. Stāsta, ka baķka Lukašenko saglabājis agrākos mežu apsaimniekošanas dienestus, kamēr Putins Krievijā panāca jauna Mežu kodeksa pieņemšanu 2007. gadā, un līdz ar to mežu un purvu sargāšana no uguns tika uzticēta tiem, kas cērt un zāģē.
Tauta sākusi nelaimē vainot Putinu un viņa komandu, tāpēc, lai atjaunotu savu popularitāti, premjers pats personīgi ieņēma otrā pilota krēslu ugunsdzēsēju lidmašīnā, kaut pilota tiesību viņam nemaz nav. Interesanti, ka pēc šī lidojuma Krievijas plašsaziņas līdzekļi pārstāja runāt par stihijas plosīšanos pašu zemē, plaši aprakstot plūdus un zemes nogruvumus Ķīnā un Pakistānā. Starp citu, nepieredzētie plūdi skar tieši tos Pakistānas novadus, kuros var slēpties pats Osima bin Ladens.
Tikmēr Krievijas sāpīgākā problēma aizvien ir milzu apjomu korupcija, kas aptver visus varas un ierēdniecības līmeņus. Un vēl – tā kā ASV izvedusi no Irākas savas kaujas vienības, tad Al Qaeda islāmistiem nāksies meklēt citus interešu reģionus, tostarp Ziemeļkaukāzu.
Par tiem, kas cerPriekšvēlēšanu grūstīšanās periodā politiķiem kā sēnes pēc lietus dzimst idejas par visu problēmu ātru atrisināšanu. Un viena no šādām idejām, ko sevišķi propagandē “Saskaņas centrs” ar Urbanoviču galvgalī, ir orientācija uz vispusīgu sadarbību ar Maskavu.
Sak, tad būs jauki: krievi gāzi pārdos par puscenu, tiks atjaunota naftas “truba” uz Ventspili, bet pati Krievija būs milzīgs noieta tirgus Latvijas ražotājiem. Un vēl Urbanovičs sola panākt, ka visi krievvalodīgie Latvijā jutīsies komfortabli, teiksim, apmēram kā padomju laikos. Par to, lai visi Latvijai lojālie cilvēki justos komfortabli, nav nekādu iebildumu – tikai ar piebildi, ka komfortabli vēlas justies arī latvieši.
Pārdomas raisa sen zināmais fakts, ka savas noteiktas politiskās intereses Latvijā ir Krievijas impēriskajai varas elitei. Impērija nevar eksistēt bez iebildumiem uz ietekmi “tuvējās ārzemēs”, un pēc prokrievisko spēku nostiprināšanās Rīgas domē pieaug Kremļa cerības iegūst sev uzticamu pakalpiņu varu visā Latvijā.
Ekonomiskie kontakti vajadzīgi gan Rietumiem, gan Austrumiem. Praksē šos divus virzienus ir grūti salīdzināt, un tieši Krievija ir valsts, kurā bizantiskās tradīcijas dominē pār eiropeiskajām vērtībām, bez krietnas kukuļošanas Krievijas iestādēs nav gandrīz iespējams izveidot sekmīgus kontaktus.
Vēl bīstamāka ir varas iestāžu neierobežotā patvaļa, un daudzi simti ārzemnieku šajā zemē zaudējuši savus uzņēmumus tikai tāpēc, ka dažam činavniekam tie iepatikušies. Savulaik Putins pats šo sistēmu raksturoja ar draudiem uz nepaklausīgu formu “nosūtīt dakterus”. Krievijas tirgus ir vilinošs, bet ārkārtīgi riskants. Iesi pēc vilnas, vari atgriezties mājās nocirpts.
Buldogu cīņas zem paklājaNerunāšu par priekšvēlēšanu cīņām kopumā. Šajā reizē galvenokārt par politisko reitingu līderiem.Urbanoviča stiprā puse ir partiju apvienības nosacīta vienprātība, un krievi solās balsot tāpēc, ka “tie ir mūsējie”, bet pasaules kārtībā vīlušies latvieši redz iespēju “ieriebt tiem maitām”, proti, līdzšinējai varas elitei. Kā pretsvars promaskaviskajiem spēkiem varētu būt “Vienotība” ar “Jauno laiku” kā nopietnāko partiju centrā. Daži notikumi tomēr uzrāda šīs politiskās apvienības vājās puses.
Vispirms jāmin daži premjera Dombrovska publiski izteikumi, kurus iespējams vērtēt kā samelošanos. Piemēram, valsts uzņēmumu privatizācijas jautājumos. Cita nelaime ir apvienības iekšējās domstarpības, un šajā jautājumā sevišķi nekrietna izskatās Valda Kristovska uzvedība. Pazīstamā šķeltniece Sandra Kalniete, par laimi, apgrozās Briselē un vismaz publiski pagaidām koalīciju nejauc.
Sevišķi viltīgi ir PCTVL līdera Plinera skaļie paziņojumi par gatavību sadarboties ar Dombrovska “Vienotību”. Šādi paziņojumi domāti, lai kompromitētu “Vienotību” potenciālo vēlētāju priekšā, netieši stiprinot “Saskaņas centra” izredzes.
Tagad daudzi varbūt aizmirsuši, ka pats Pliners kādreiz sabijis tā saukto jurkāniešu nometnē, bet vienubrīd negaidīti pārgāja pie PCTVL. Toreiz presē pavīdēja ziņa, ka tas noticis pēc baņķiera Kargina vēlmes – it kā lai mazinātu Ždanokas galēji destruktīvo lomu. Franks Gordons gan uzskata, ka īstie krievi nemaz nevēlas, lai viņu kopienas intereses aizstāvētu ebreji…
Bet Latvijā varbūt valda citi nosacījumi?
Pie politiskajām cīņām noteikti jāmin “Latvenergo” šefa vajāšanas uzsākšana. Kad pirmās putas noplakušas, kļūst redzams, ka KNAB rīcībā nopietnu apsūdzību nemaz nav. Protams, Miķelsons bija labi iestrādājies, tāpēc kļuvis ne visai paklausīgs. Katrā ziņā “japāņu spiegs” viņš nav, un bēdīgi tikai tas, ka KNAB aizvien vairāk sāk pildīt politiskos pasūtījumus. Šīs iestādes galvenais uzdevums ir korupcijas gadījumu savlaicīga novēršana.
