Latvijas
tauta.Latvijas
tauta.
Normal 0
false
false
false
RU
X-NONE
X-NONE
/*
Style Definitions */ table.MsoNormalTable {mso-style-name:”Обычная
таблица”; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes; mso-style-priority:99; mso-style-qformat:yes;
mso-style-parent:””; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt;
mso-para-margin-top:0cm; mso-para-margin-right:0cm;
mso-para-margin-bottom:10.0pt; mso-para-margin-left:0cm;
line-height:115%; mso-pagination:widow-orphan; font-size:11.0pt;
font-family:”Calibri”,”sans-serif”; mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin; mso-fareast-font-family:”Times
New Roman”; mso-fareast-theme-font:minor-fareast;
mso-hansi-font-family:Calibri; mso-hansi-theme-font:minor-latin;}
Mēs –
beztiesīgi Latvijas iedzīvotāji. Mēs – aunu bars, kuras vada
vājprātīgs gans nezināmā virzienā. Mēs – lempji, kuri alkst
saraustīt sīkos gabaliņos mūsu vadītājus, tajā pat laikā baidoties
kaut iepīkstēties viņu virzienā. Mēs – tā saucamā Latvijas tauta,
kas novesta līdz mēmam stāvoklim no šī mūļa – lopu gana
puses.
Mēs – bomzis, kas rokas miskastē.
Mēs – strādnieks, kuram nav samaksāts par darbu. Mēs – tie, kas
priecājas, ka kaimiņam klājas vēl grūtāk, nekā mums pašiem.
Mēs, kas izvēlamies
valdītājus, kuriem ir nospļauties par mums un mūsu problēmām.
Mēs – jauni cilvēki, kuri arvien spēcīgāk tiecas
uz svešām zemēm, jo šeit nav nekādu izredžu. Mēs – speciālisti, kas
aizbēguši no Latvijas, jo savai zemei mēs neesam vajadzīgi. Mēs –
pensionāri, kurus mūsu vadītāji apkrāpj, pārkāpjot visus
iedomājamos likumus. Mēs – aizņēmēji, kas iedzīti banku tīklos,
noticot mūsu valsts labklājības sistēmai.
Tie visi – tie esam mēs.
Viņi – visu rangu
ierēdņi, kas caur pieri nolūkojas uz apmeklētājiem. Viņi – tie, kas
ieņēmuši mīkstos krēslus un siltos kabinetus, un ne vienmēr tas ir
tāpēc, ka atbilst ieņemamajam amatam, bet tāpēc, ka ir rados vai
draugos ar „pareizajiem” cilvēkiem. Viņi – zobrati šajā neprātīgajā
mašīnā, ko radījuši (tēvi un mātes) deputāti.
Viņi – mūsu ievēlētie deputāti, kuri solījuši mums
uzplaukumu. Viņi – mūsu priekšstāvji valsts pārvaldē, noēdušies, ar
glupiem, spīdīgiem un labpatikā ņirdzošiem ģīmjiem. Viņi – tie,
kuri pārkāpj likumus, kurus paši izdomājuši. Viņi – tie, kas
atceras par mums reizi četros gados, kad atkal pienāk vēlēšanu
laiks. Viņi – liekēži un noziedznieki, kuri slēpjas aiz
neaizskaramības statusa.
Viņi – tie arī
esam mēs.
Viņi nav atlidojuši pie mums no
citas planētas. Viņi kopš bērnības ir staigājuši pa tām pašām
ielām, kur staigājam mēs. Viņi kādreiz kopā ar mums strādāja. Viņi
– mūsu bijušie draugi, bijušie kaimiņi, bijušie labi paziņas.
Viņi – mēs.
Bet varbūt
nav nekāda iedalījuma starp Mēs un Viņi? Tie visi esam Mēs, tikai
kuram ir izdevies tikt klāt barotavai un kuram nē. Vieni vienkārši
ir nekaunīgāki par otriem. Ja rastos tāda izdevība, mēs ar prieku
nomainītu tos citus pie barotavas.
Mēs? Viņi?
Mēs!
