Latvijai 90! Skan jau bezgala skaisti, bet kas aiz tā slēpjas patlaban? Jā, varam lepoties, ka dzīvojam brīvā Latvijā. Tomēr daudziem tagad ir tāds izdzīvošanas periods, jo īpaši cilvēkiem laukos. Pienāk laiks, kad ir jāmaina…
Daudzi pazaudējuši darbu, jo uzņēmējiem nākas jostas savilkt ciešāk. Zinu, ka tas vēl turpināsies un bezdarbnieku būs vēl vairāk. Arī maciņā ieskatoties, naudas summai, kurai pirms gada bija liela vērtība, tagad – minimāla.
Cilvēki kļuvuši pesimistiskāki un naidīgāki, pie visām nebūšanām vainojot valdību, cilvēkus sev blakus. Daži ieslīgst depresijā, nodzeras, citi aiziet no mājām vai kļūst vienaldzīgi pret apkārtējo. Bet, jāatceras, ka mūsu Latvija un dzīve būs tāda, kā paši to veidosim. Jau kopš saulainās bērnības ticu, ka itin viss ir iespējams pat tad, ja šķiet, ka pēdējais piliens ir izsmelts. Tikai ir jāmaina domāšana.
Man ļoti patika un aizkustināja viena 18. novembra pārraide, kurā skolēni izteica savas vēlmes, kādai Latvijai ir jābūt pēc desmit gadiem. Es tiešām ceru un ticu, ka mēs, turpinot izglītoties, pilnveidoties, mainot domāšanu, noticot sev un arī smaidot, spēsim dzīvot tādā Latvijā, kādā katrs esam vēlējies. Lai ģimenēs augtu laimīgi bērni, kuri tiktu gan bērnudārzā, gan skolā; lai cilvēki nevergotu vairāk nekā 12 stundas dienā un saņemtu pienācīgu algu; lai daudziem nebūtu jādodas uz ārzemēm strādāt; lai pensionāri spētu iegādāties sev medikamentus, varētu atļauties apmeklēt kafejnīcu un ceļot; lai ikviens no mums sevi varētu dēvēt par laimīgu dzimtenē.
