2012.gads iesākās ar pārcelšanos no Rīgas un Smilteni. Kaut gan līdz tam laikam jau 10 gadus esmu braucis katru nedēļās nogali uz Smilteni. 2012.gadā es oficiāli kļuvu par smiltenieti, tā teikt deklarējos:).2012.gads iesākās ar pārcelšanos…
Pārcēlies esmu, taču diemžēl vai par laimi, manas darba gaitas turpinājās Ziemeļlatgalē, Balvos. Bija iespēja, kuru es arī izmantoju, strādāt Balvu novada pašvaldības aģentūrā “Ziemeļlatgales Biznesa centrs”. Mana darba prioritāte bija uzņēmējdarbības vides veidošana un attīstīšana Ziemeļlatgalē. Notika daudzas tikšanās ar uzņēmējiem, tai skaitā ar citu nozaru cilvēkiem un vienkāršiem garāmgājējiem. Bija ļoti interesanti iepazīt latgaliešus un viņu tradīcijas. Latgale ir iespēju zeme!
Taču mans aicinājums un kā nekā jurediskā piederība:) ir būt par smiltenieti:). Bija vēl citi faktori, ģimene, mājas, kādēļ pārtaucu strādāt Ziemeļlatgalē. Viss jāsāk no sākuma. Jauna vide un vieta. Vienmēr esmu bijis optimists, arī latgaliešiem, kuri dzīvo pierobežā, es spēju iedot ticību un cerību, ka nemaza nav tik slikti. Viss ir iespējams, ja ļoti mums to gribās. Vēl šobrīd uzturu attālinātās attiecības ar draugiem no Ziemeļlatgales.
Kā jau teicu, viss jāsāk no sākuma. Jauni darba meklējumi Smiltene novadā, kuri bija nesekmīgi. Sekoja jauna darba piedāvājumi Rīgā, Valmierā, taču mans aicinājums ir strādāt savā novādā. Palīdzēt novadam augt un attīstīties!
Izmantojot savas akadēmiskās zināšanas un darba pieredzi, nodarbojos ar uzņēmēju konsultēšanu, projektu rakstīšanu un vadīšanu. Diezgan straujiem tempiem apguvi vidi, iepazinu cilvēkus, viņu vēlmes un vajadzības.
Mans aicinājums ir attīstīt pilsētu un novadu! Jau biju pazīstams ar tūrisma speciālistu Gunāru Auderu, tad kopā ar Audera kungu un Smiltenes tehnika direktoru Andri Miezīti izveidojām biedrību “Smiltenes Muiža”, kuras viens no pirmajiem mērķiem ir saglabāt un attīstīt Smiltenes novada un pilsētas vēsturiskās un kultūras vērtības. Darba iesākās un turpinās. Ar ideju ir par maz, lai kaut ko attīstītu vajag finansējumu. Tāpēc darbs turpinās pie finanšu resursu meklēšanas un projektu rakstīšanas. 2013.gadā biedrības mērķis ir realizēt projektus, no kuriem ieguvēji būs netikai tehnikuma audzēkņi, bet arī novada iedzīvotāji un mūsu ciemiņi- tūristi.
Paralēli projektu rakstīšanai, turpinu iesākto darbu Ziemeļlatgalē, tikai tagad jau Vidzēmē. Palīdzu mūsu novada uzņēmējiem ar konsultācijām par pārdošanu, jaunu tirgu iegūšanu un citām aktivitātēm, kas vērstas uz izaugsmi un attīstību. Diezgan nesekmīgi veidojās mana sadarbība ar Lapiņa kungu un Smiltenes uzņēmēju konsultatīvo padomi. Laiks radīs. Esmu optimists.
Ja vēlies kādas pārmaiņas, kaut ko sasniegt, izdarīt novada labā, es secināju, ka pašam ir jāķerās vērsim pie ragiem. Uzskatu, ka tikai ar pašvaldības atbalstu, var veicināt uzņēmējdarbības attīstību un jaunu uzņēmumu veidošanos. Pats kādu laiku biju bez darba, zinu kādas darba vietas ir nepieciešamas mūsu novadā. Pārrunājot šo darba tēmu ar bezdarbniekiem, mūsu tautiešiem svešumā, kurus diemžēl nemaz tā negaida mūsu darba devēji, jo kā saka paši tautieši, tad mūsu darba devēji domā, ka viņi pelna sev pensiju un iztiku uz citas valsts rēķina, viņi nav lojāli Lavijai, un ja būs kāda brīva darba vieta, tad priekšroku dos bezdarbniekam Latvijā, nevis atbraucējam no ārzemēm. Skumīgi! Par kādu reemigrācijas plānu mēs te varam runāt? Tas nozīmē, kamēr darba nebūs visiem Latvijas bezdarbniekiem, tikmēr mūsu tautiešiem necerēt uz darbu Latvijā? Es aicināju tautiešus ārzemēs braukt uz Latviju un veidot savus uzņēmumus. Viņi apsolīja padomāt:).
2012.gads ir beidzies, iesāktie darbi ir daudz, labi ka tos varēs turpināt un pabeigt 2013.gadā:). Mans mērķis ir startēt pašvaldību vēlēšanās, izveidot stipru komandu, kas patiešām strādā visu novada iedzīvotāju interesēs.
Novēlu, lai 2013.gads mums visiem ir labāks un lai piepildās sapņi!
Ar cieņu,
Kaspars Stūrmanis
Vidzemes partijas Smiltenes kopa
