Pilsētās novadu izveidošana būtiskas izmaiņas nerada, bet laukos gan vēl ir neziņa. Pēc pašvaldību vēlēšanām pagājuši vairāk nekā trīs mēneši, bet daudzviet lauku pagastos iedzīvotāji ir neziņā, kas viņiem sniegs un kur viņi var saņemt…
Par to pārliecinājos, braucot pie lauku cilvēkiem, lai uzzinātu un “Ziemeļlatvijā” atspoguļotu, kā viņiem klājas novados. Ja pilsētās daudzmaz jau ir skaidrība, kas ko darīs un cik par to saņems, tad laukos šis process virzās lēnāk.
Par to pārliecinājos, sarunājoties ar trikātiešiem, kuri atzina, ka ir neziņā, kas notiek bijušajā pagastmājā. Daži atzina, ka par izmaiņām var uzzināt vienīgi, izlasot “Ziemeļlatviju”, jo pagastā informācijas nav.
Līdzīgu stāstu noklausījos arī Ēvelē, kur cilvēki nezina, kur un kā varēs saņemt, piemēram, sociālos pakalpojumus – pabalstus un skolēniem brīvpusdienas, kas pašlaik ir ļoti aktuāli. Novados Sociālais dienests būtu jāizveido pirmais, lai šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos krīzes brīdī iedzīvotājiem būtu kur vērsties pēc palīdzības.
Šeit uzslavas pelnījis Valkas novads, kas šo dienestu izveidoja “uz karstām pēdām”, lai pirms mācību gada sākuma trūcīgie varētu saņemt atbalstu, sagatavojot skolas bērnus mācībām.
Sociālajiem dienestiem, līdzīgi kā Nodarbinātības un Sociālās apdrošināšanas aģentūrai, darba apjoms palielielinājies dubultīgi, jo cilvēki, kas palikuši bez darba un bez ikmēneša regulāriem ienākumiem, palīdzību meklē šajās iestādēs.
Te nu darba lauciņš paveras novadu sabiedrisko attiecību speciālistiem, kuriem būtu regulāri pagastos jāsniedz informācija par notiekošo. Arī vietējiem laikrakstiem vairāk jāraksta par laukiem.