Cilvēki nereti brīnās, kā tik pēkšņi pazuda naudaNu jau pat skolēni zina, ka valstij nav naudas. Cilvēki gan reizēm pabrīnās, kā tas varēja notikt tik pēkšņi. Visu laiku tās it kā netrūka. Tika ieguldīts, maksāts pa labi un kreisi, bet…
Pēkšņi tas nenotika. Tagad, kad viss tiek samazināts, labi var redzēt, bez kā varēja iztikt. Turklāt naudas šķērdēšana nav rimusies.
Nesen parādījās informācija, ka Valsts ieņēmumu dienestā no darba atbrīvos 700 darbinieku. Ne 10 vai 20, bet 700! Esmu pārliecināts, ka šis lielais ierēdniecības aparāts to nejutīs, nodokļu maksāšana tāpat tiks kontrolēta, kaut arī par 700 darbiniekiem būs mazāk.
Pirms dažām dienām Kārķu pagasta pašvaldībā uzzināju interesantu faktu, kas saistīts ar datortehnikas piešķiršanu skolām. Šīs lietas koordinē e-lietu sekretariāts. Vispirms bija nolemts šo darbu izplānot sešos projektos – katram novadam būtu viens projekts un divi Rīgai un Rīgas rajonam.
Tad kāds augsts ierēdnis izdomāja, ka tāds variants neder un nolēma, ka katrai pašvaldībai jāraksta projekts par savā teritorijā esošo skolu. Tā kā skolu ir ļoti daudz, tad strauji palielinājās papīra patēriņu apjomi.
“Pret tādu stulbumu protestējām, bet mūsu iebildumi nelīdzēja. Nez, cik daudz meža tika zaudēts projektu papīriem un tad vēl gribam zināt, kur paliek nauda,” teica kāda minētās lēmējvaras speciāliste.
Nemaz nerunāšu par visiem jau zināmajām un bieži apspēlētajām ierēdņu piemaksām pie algām un samaksu tūkstošos latu partiju ielikteņiem valsts uzņēmumu padomēs. Tie ir tikai daži piemēri no līdzīgu faktu jūras, kurā tad arī ir noslīkusi valsts nauda.
