„Ja citi pārvēršas par cūkām, tad mums taču nav jāuzvedas cūciski.” Ē.M. Remarks
„Ja citi pārvēršas par cūkām, tad mums taču nav jāuzvedas cūciski.”
Ē.M. Remarks
Gadu no gada labi un slikti vārdi dzirdēti par „Emmaus Smiltene” labdarības pasākumu ekonomiskās krīzes skarto ģimeņu bērniem.
Pasākums cilvēkiem asociējas ar labdarības organizācijas zviedru sadarbības partneru sarūpētajām mugursomām bijušā Valkas rajona teritorijā dzīvojošajiem bērniem.
Portālā ziemellatvija.lv lasīju komentāru par „Emmaus” ārišķīgo humpalu pasākumu, kam tāds vispār esot vajadzīgs. Pilnīgi droši varu teikt, ka ir vajadzīgs tiem bērniem, kam tas paredzēts.
Pagājušajā sestdienā biju šajā pasākumā no sākuma līdz beigām un nemanīju nevienu mazo, kurš teiktu, ka viņam soma nepatiktu vai nav vajadzīga.
Aprunājos ar dažāda vecuma bērniem, pavēroju, kādi viņi ieradās uz pasākumu, kā reaģēja, kad saņēma dāvanu un ielūkojās somā, kas bija pilna ar dažādiem sīkumiem – dažās bija rotaļlietas, citās higiēnas preces.
Bērni nudien bija saviļņoti, skrēja pie vecākiem atrādīt dāvanu, cits ar lielu ziņkāri metās ceļos un vēra vaļā somu. Redzot šos daudzos bērnus tik priecīgus, pati sajutos laimīgāka.
Rodas jautājums, vai kāds no kritizētājiem piedalījās pasākumā, vai, piemēram, arī mēs, pieaugušie, nepriecājamies par dāvanām? Starp citu, lielākoties bija sarūpētas jaunas, skaistas un kvalitatīvas atpazīstamu zīmolu somas.
Varbūt kritikas vietā svētīgāk būtu novērtēt to, ka šogad par 337 bērniem domājuši un rūpējušies vēl vairāk svešu ģimeņu Zviedrijā. Cik zinu, zviedriem finansiāli vairs neklājas tik labi kā iepriekšējos gados, tāpēc nevar zināt, vai nākamgad šāds pasākums notiks.
Šaubos, vai pie mums vēl kāds spēs sarīkot tik masveidīgu labdarības pasākumu. Un ko tad?
