Tā vien šķiet, ka konfliktu sērija KNAB ir apzināti izprovocēta
Tā vien šķiet, ka konfliktu sērija KNAB ir apzināti izprovocēta
Neviens normāls cilvēks savā darbavietā nespētu izturēt nepārtrauktus konfliktus ar vadību, atstādināšanu no pienākumiem un pēc tam atjaunošanu amatā un atkal atbrīvošanu.
Izrādās, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) šādu situāciju vairāki darbinieki tomēr uzskata par gluži parastu ikdienas lietu, kas, pēc viņu teiktā, neietekmējot amata pienākumu veikšanu.
Var jau būt, ka izmeklēšanas darbiniekiem ir īpaši norūdīta nervu sistēma, kas šad tad redzams spiegu filmās, un šādi presingi vienam pret otru uzskatāmi par psiholoģiskās izturības treniņiem. To tā varētu pieņemt, ja situācija kopumā nešķistu absurda.
Gluži loģiski jāvaicā, ko var gaidīt no citām iestādēm, ja jau tik prestižā birojā, kura uzdevums ir cīnīties pret noziedzīgiem kaitējumiem valstij, paši noziedzības apkarotāji nevar ieviest kārtību. Turpinot šo domu, var jautāt arī par valdību – ko tā var izdarīt valstī, ja gada laikā netiek galā ar trim četriem strīdniekiem?
Protams, var atsaukties uz likumdošanu, ka valsts vadītājs nedrīkst dot rīkojumus KNAB, bet kas tad tādus likumus izdevis, ja ne pati valsts vara? Saeima savukārt ir tiesīga iejaukties KNAB darbā, bet, kā par brīnumu, to nedara.
Tas viss liek domāt, ka konfliktu sērija tiek apzināti izprovocēta, lai tikai visu enerģiju un resursus nevajadzētu veltīt korupcijas apkarošanai, kas nebūt nav samazinājusies valstī. Atklātībā tiek plaši izgaismoti KNAB darbinieku strīdi, bet to iemesli netiek skaidroti.
Dzirdēts tikai tas, ka šefa padotie nepiekrīt kaut kādām priekšnieka reformām. Ja zinām, pret ko birojs cīnās, tad nav ilgi jāmin, kam tas ir izdevīgi.
