Kāda ir nozīme augstākajai izglītībai mūsdienās?
Edgars Zandmanis: Var panākt daudz
Zane Grante: Tas ir nākotnes garants
Edgars Zandmanis, strādā kazino:
Augstākajai izglītībai mūsdienās ir liela nozīme, bet ne pati būtiskākā. Pēc vidusskolas absolvēšanas es izvēlējos strādāt, nevis studēt. Tolaik nebija izpratnes, ko īsti vēlētos apgūt augstskolā. Bet zinu – kaut kad es tomēr studēšu. Arī tagad nav īsti skaidrs, ko un kur studēt. Daudz vērtīgāk vispirms ir iegūt specialitāti.
Pagaidām es neizjūtu, ka man pietrūktu zināšanu, ko sniedz augstākā izglītība. Ir cilvēki, kuri ar diplomu kabatā sēž mājās bez darba. Nesaku, ka izglītība ir slikta lieta. Protams, attīstība un sevis pilnveidošana ir nepieciešama jebkurā vecumā. Bez studēšanas ir arī citi veidi, kā to izdarīt.
Mūsdienās tiek piedāvāti visdažādākie kursi, kurus vada augsta līmeņa speciālisti. Ja cilvēks grib kaut ko savā dzīvē sasniegt, tad to var izdarīt arī bez augstākās izglītības iegūšanas, vajag tikai mērķtiecību. Tādu piemēru Latvijā netrūkst. Viens no tādiem cilvēkiem ir Jānis Domburs.
Viņu taču ciena un respektē daudzi. Arī viņa zināšanas ir labā līmenī. Diez vai nezinātājs varētu pateikt, ka šim cilvēkam ir tikai vidējā izglītība. Netrūkst arī labu vietējo uzņēmēju, kuri savu biznesu veido ar vidusskolas vai arodvidusskolas atestātu kabatā.
Pirms neilga laika mainīju darbu. Izsūtot CV, dažās vietās mani nepieņēma tikai tamdēļ, ka nebija augstskolas diploma, kaut gan vajadzīgās iemaņas bija. Manuprāt, daudz kur diplomam ir tikai papīra vērtība. Manā gadījumā to pierāda dzīves pieredze.
Zane Grante, Latvijas Studentu apvienības Iekšējās komunikācijas virziena vadītāja:
Augstākā izglītība ir nākotnes sabiedrības visveiksmīgākais garants, un tai nav mantiskas izteiksmes. Tā mūsdienās pielīdzināma pamatizglītībai, jo lielos konkurences apstākļos bez tās ir grūti veiksmīgi iekļauties darba tirgū.
Sabiedrība arvien vairāk ir spiesta tiekties pēc maģistra grāda iegūšanas, lai palielinātu savu konkurētspēju. Tai sabiedrības daļai, kas jau ieguvusi bakalaura grādu, ieteiktu turpināt studijas maģistrantūrā. Savas zināšanas nepieciešams ieguldīt valsts attīstībā, tāpēc ir jāstudē visu mūžu.
Studējot jebkurā augstākās izglītības iestādē, students iemācās domāt pareizajā virzienā. Tas ir būtiski, ja uz vienu darba vietu pretendē cilvēks ar augstāko izglītību un bez tās. Augstskolas absolventam būtu labi jāprot apvienot teorētiski iegūtās prasmes un praktiskās zināšanas.
Aplūkojot internetā populārākas darba meklēšanas vietnes un tur pieprasītākās profesijas, jāatzīst, ka tās nebūt nav izplatītākās reflektantu vidū. Manuprāt, profesijas izvēlē būtu jāiesaistās arī vecākiem.
Izvēloties studiju programmu, sākotnēji iesaku divas lietas – ielūkoties Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra mājas lapā (www.aiknc.lv), kā arī pakonsultēties ar draugiem, radiem, paziņām, sekot līdzi jaunumiem presē, kas ir sava veida objektīvi informācijas sniedzēji par kādu konkrētu augstskolu vai augstāko izglītību noteiktā izglītības nozarē.
