Vienīgā palīdzība, – nepalīdzēt nemaz? No policijas regulāri saņemam informāciju par reģistrētajiem likumpārkāpumiem mūsu pusē. Visbiežāk tās ir dažādu mantu zādzības vai arī sēšanās pie automašīnas stūres alkohola reibumā. Vienīgā…
Taču ziņa, ka kāda sieviete pamatīgi iekaustījusi savu dzīvesbiedru, bija jaunums. Tas pirms 1. maija svētkiem noticis tepat, Palsmanes pagastā.
Cietušais bijis piedzēries un no savas faktiskās sievas dabūjis kāvienu ne pa jokam. 1957. gadā dzimušajam vīrietim mediķi konstatēja nobrāzumus, skrāpējumus, hematomu zem acs un ķermeņa sasitumus.
Pirmajā brīdī notikušais atgādina anekdoti, par ko uzjautrināties. Taču kas zina, cik daudz izmisuma zem šīm dažām rindiņām slēpjas patiesībā?
To, uz kādu rīcību ir spējīgas līdz nervu sabrukumam nomocītās alkoholiķu sievas, iespējams, pat viņas pašas nezina. Taču reiz ikvienai var pienākt diena, kas vīra bezjēdzīgie solījumi nekad, nekad vairs nedzert jau ir kā akmens kaklā, un ilgi krājušās emocijas var eksplodēt arī šādi, – uzbrūkot vaininiekam ar dūrēm. Taču vai tas līdzēs? Drīzāk būs tikai vēl sliktāk.
“Alkoholisms ir šausmīga nelaime,” tikai dažas dienas iepriekš, pirms saņēmām informāciju par kautiņu Palsmanes pagastā, teica kāda smilteniete, jauna vīrieša māte. Viņas dēls jau ilgāku laiku dzer un nesen bija izdarījis administratīvi sodāmu likumpārkāpumu. Dēlam nelīdzot nekas. Jau vairākas reizes viņš ievietots slimnīcā, bet, tiklīdz tiekot laukā, viss sākas no jauna.
Daudziem alkoholiķu tuviniekiem dzīve ir murgs. Ir arī tāda atziņa, ka vienīgā palīdzība dzērājam ir viņam nepalīdzēt nemaz. Tas šķiet skarbi, ja alkoholā grimst tuvs cilvēks. Tad jādomā, par kādiem grēkiem viņš saslimis ar šo atkarību un kāpēc tieši ar šo cilvēku dzīve sasaistījusies kopā.
