Ja uzņēmēji savā darbā tieksies uz pilnību, iegūs arī klienti. Ja uzņēmēji savā darbā
tieksies uz pilnību, iegūs arī klienti.
Ziņu, ka mūsu mazpilsētā var nopirkt burgerus, kebabus, vrapus un citas ātrās uzkodas, uztvēru ar prieku. Kaut arī šādai pārtikai netiek veltīti cildinoši epiteti veselīguma ziņā, tādas lietas atzīstu par gardām, un, esot Valmierā, atlicinu laiku gājienam uz hesburgeru ēstuvi.
Jaunas uzņēmējdarbības vēsmas mazajā Smiltenē ir apsveicamas. Tāpēc jācer, ka šejienes “burgeru nama” īpašnieki uzklausīs apmeklētāju ierosinājumus un pacentīsies, lai servisa līmenis neklibotu. Ja ir, tad lai būtu godam.
Pagaidām trūkst galvenā, – plašas telpas ar galdiņiem, pie kuriem apsēsties un apēst nopirkto, kā tas ir iespējams Valmieras “Hesburger”. Tālab mans pirmais iespaids par “burgernamu” diemžēl nebija tas labākais.
Pēc pailgas gaidīšanas ar pārdevējas pasniegtu, maisiņā ieliktu kebabu vispirms bija jādomā, kur tuvāk atrodama piemērota vieta apēšanai (līdz mājām var atdzist). Piemetoties uz soliņa Jāņukalnā, nācās konstatēt, ka maisiņā nav ieliktas salvetes roku noslaucīšanai, kaut gan kebabs bija bagātīgi aizdarīts ar mērci. Toties par garšu sūdzēties nevarēja. Bija labi, sātīgi.
Ja jau cilvēki ir uzņēmīgi ķērušies pie sava biznesa, jānovēl, lai viņi saliek visus punktus uz “i” un lai apmeklētājiem būtu patīkami iegriezties vēlreiz. Arī darba laiks ir no svara, jo nudien jābrīnās, ka ātro uzkodu tirgotava strādā tikai vēlu vakaros un naktīs.
Ja uzņēmēji savā darbā tieksies uz pilnību, iegūs arī klienti. Pagaidām “burgeru namam” interneta portālā veltīts gana daudz kritikas, taču īpašniekiem nevajadzētu tāpēc bārt “nepateicīgos vai skaudīgos cilvēkus”, bet gan izlobīt graudus no pelavām un aizdomāties, – varbūt tiešām ir lietas, ko uzlabot. Gan pašu, gan ēdēju labad.
