Pasaules un lielākoties arī Latvijas medijos galvenās ziņas ir par katastrofu Japānā.
Pasaules un lielākoties arī Latvijas medijos galvenās ziņas ir par katastrofu Japānā.
Skatoties karsto punktu reportieru sagatavotos materiālus, šķiet, Japāna šobrīd pārvērtusies par elli zemes virsū. Sižeti ir prātam neaptverami. Ja vēl svētdien Japānā cīnījās ar valsts ziemeļaustrumu daļu nopostījušās zemestrīces un cunami sekām, kā arī steidza novērst iespējamo kodolkatastrofu, tad otrdien mediji vēstīja par kārtējo sprādzienu “Fukušima 1” atomelektrostacijā. Šoreiz – otrajā energoblokā. Cilvēki, kuri dzīvo desmit kilometru rādiusā no atomelektrostacijas, aicināti neatstāt mājas.
Lai arī ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Jukija Amano preses konferencē uzsvēra, ka notikumi Japānā ir prātam neaptverama dabas katastrofa, nevis cilvēku izraisīta kļūda vai nepilnības atomelektrostacijas uzbūvē, kā tas bija Černobiļā, un maz ticams, ka sekas būs līdzīgas, tās tomēr būs.
Nytimes.com vēsta, ka gaisā izplatījies liels daudzums radioaktīvo materiālu. Sabiedrības veselības apdraudējuma apjoms ir atkarīgs no tā, cik ātri un tālu izplatīsies radioaktīvās vielas, kā arī, cik ilgi to paaugstinājums saglabāsies.
Pieļauju, ka Japānas valdība un speciālisti neatklāj, cik patiesībā augsts ir radiācijas līmenis. Tāpat tas bija arī 1986. gada pavasarī Černobiļā. Ceturtdaļgadsimta senas traģēdijas sekas vēl šodien atstājušas ietekmi uz tik daudziem, arī mums tuviem cilvēkiem. Šis gadījums vēl jo vairāk rosina domāt, kādu enerģiju izmantot Eiropā un citviet pasaulē.