Plāna vietā piedāvā vadoniIk nedēļu par dažādām dzīves tēmām ielu aptaujās cenšoties uzzināt iedzīvotāju viedokli, pavaicājam arī par viņu nodarbošanos.
Plāna vietā piedāvā vadoni
Ik nedēļu par dažādām dzīves tēmām ielu aptaujās…
Pēdējos divos mēnešos atbildēs arvien stiprāk sāk dominēt tikai divas “profesijas” – bezdarbnieks un pensionārs. Kādreiz starp pieciem aptaujātajiem labi ja viens bija darbu zaudējis, tagad turpretim retums ir atrasts strādājošais.
Statistika liecina, ka bezdarba līmenis tuvojas 20 procentiem. Cik ilgi valsts spēs pati sevi pavilkt, izmaksājot milzīgas summas bezdarba pabalstos?
Daudzi, neredzot iespēju nopelnīt, aizbrauc uz ārzemēm. Palikušie dzīvo kā var, bet viņu izjūtas pamazām pāraug sociālā spriedzē. Valsts vadība mākslīgi cenšas tautai sniegt mierinājumu, skaidrojot, ka nemaz tik slikti nav, jo, lūk, vairākiem krīze bijis iespēju laiks, par ko liecinot jaunu uzņēmumu izveidošanās.
Daži tiešām to ir arī izdarījuši, bet lieta jau tā, ka ar diviem trim slieku un pāvu audzētājiem valsts ekonomiku nevar attīstīt. Jābūt stiprām lielajām pamatnozarēm. Un te nu valdībai un politiķiem vajadzētu nākt klajā ar plānu, kā to izdarīt, kā veicināt saimniecisko izaugsmi.
Tāda īsta un pārdomāta plāna nav bijis jau vairākus gadus. Tā vietā tagad tiek uzpūsta liesma no tautā vēl gruzdošas domas par vadoni, kas visu atrisinās un tūlīt tiek arī demonstrēta mesijas atgriešanās Tautas partijas biedra Andra Šķēles izskatā.
Jārunā arī attiecīgajam mirklim cienīga runa – stingra, pārliecinoša, ar jauniem epitetiem piepildīta. Tikai aiz šīm frāzēm nav konkrēta ceļa, ja nu vienīgi centieni mākoņus pacelt vēl augstāk debesīs. Jācer uz tautas atmiņu.
