mēs nezinām, kāda būs rītdiena… mēs nezinām, kāda būs rītdiena… Ja es zinātu, ka rīt viss būtu savādāk –
Pērkons ducinātu, zibeņiem mētātos,
Lietus gāztu kā ar spaiņiem,
Vēji skrietu kā negudri pār kalniem,
Tad es šodien priecātos par sauli,
Kas debesu jumu rotā…
Priecātos par svelmi,
Lai arī no tās glābiņa nav.
Ja es zinātu, ka rītdiena būtu savādāka –
Sals kostu vaigos,
Sniegi snigtu un putinātu,
Tad es šodien priecātos par vasaru,
Par kokiem, kas zaļi un salapojuši,
Par ziediem, kas dobes un pļavas rotā,
Par dārziem, kas rudenim augļus briedina.
Ja es zinātu, ka rītdiena būtu savādāka –
Sirmumu matos vairs nenoslēptu,
Ar vārdiem vien negludumus nenolīdzinātu,
Tad es šodien dzīvotu citādāk,
Mazliet laika atvēlot arī sev.
Bet es esmu tikai cilvēks…
Dzīvoju šodienā, nezinot rītdienu,
Sapņojot par laimi, reizēm neredzot to blakus,
Pasakot vārdus, neizjūtot to spēku.
Ja vien es zinātu, ka rīt viss būtu savādāk,
Varbūt arī dzīvotu citādāk…
(29.07.2012)
Iveta Antona
