Dzīvojot interneta laikmetā un sekojot līdzi zibenīgajām informācijas plūsmām, rodas jautājums – vai drukāto mediju nākotne ir apdraudēta? Dzīvojot interneta laikmetā un sekojot līdzi zibenīgajām informācijas plūsmām, rodas jautājums -…
Kopš 1990. gada, kad internets sevi pieteica kā medijs, notikušas lielas izmaiņas gan mediju saturā, gan nozīmīgumā. Mūsdienās medijs vairs nepastāv tikai kā ziņu avots, jo līdz ar interneta ienākšanu mediju tirgū, auditorijai ir iespējams izvēlēties sev tīkamāko ziņu pasniegšanas veidu un ātrumu. Lasītājiem ir iespēja arī pašiem veidot savu dienaskārtību, izvēloties sev aktuālas un svarīgas ziņas, nevis pieņemt tradicionālo mediju sniegto informāciju.
Nozīmīgs interneta pluss ir tāds, ka tas apvieno sevī visu tradicionālo mediju īpašības – tekstu, foto, video, kā arī audio materiālus. Radio un televīzijas medijiem, internets pagaidām tiek uzskatīts kā palīglīdzeklis, ja auditorijai nav bijusi iespēja vērot vai klausīties raidījumu tiešraidē.
Savukārt, gan mediju teorētiķi, gan žurnālisti uzskata, ka visvairāk interneta ietekmē apdraudētas pašreiz jūtas tieši drukāto mediju industrijas, jo interneta medijos piedāvātās iespējas ir daudzpusīgākas, nekā drukātajos medijos. Galvenokārt interneta mediji ar drukātajiem medijiem konkurē tieši ziņu pasniegšanas ātrumā, jo bieži lasītājs par to, kas nodrukāts šodienas avīzē jau iepriekšējā vakarā uzzinājis portālā.
Interneta lietotāju skaits ik dienas pieaug, un lai gan pastāv viedoklis, ka internetu visbiežāk lieto gados jauni cilvēki, mediju aģentūras „TNS Latvija” dati parāda, ka pagājušajā gadā visstraujākais globālā tīmekļa lietotāju pieaugums bijis vecumā grupā no 50 līdz 59 gadiem.
Taču dati arī parāda, ka 2009. gadā, salīdzinājumā ar 2009. gadu drukātās preses patēriņš nav strauji krities. Cilvēki joprojām lasa drukāto presi, un, iespējams, jāpaiet vēl daudziem gadiem, lai šos paradumus mainītu.
