Starp mums klusi dzīvo ļoti izpalīdzīgi un labsirdīgi cilvēki, kuri darīs visu, lai palīdzētu nelaimē nonākušam.Šodien savu stāstu par godīgiem un labiem cilvēkiem man uzticēja Valkas pamatskolas skolotāja Vizma Pole. Starp mums klusi…
Brīvdienās viņa kopā ar 87 gadus veco mammīti apmeklēja svecīšu vakaru Palsmanes kapos. Pēc tam valcēnietes brauca uz vārdadienas svinībām Smiltenē.
Ceļā sirmgalve apjauta, ka pazaudējusi rokas somiņu, kurā atradās paliela naudas summa. Mammīte radu pulkā nedaudz paskumusi, bet visi draudzīgi nolēmuši, ka ar naudas pazaudēšanu jau dzīve nebeidzas.
Pēc kāda laika iezvanījies mobilais tālrunis. Izrādījās, ka somas atradējas, zvanot uz somiņā vienīgo atrasto zīmīti ar telefona numuru, sameklēja pazaudētās mantas īpašnieci. Aizbraucot uz norādīto vietu Mēru krustā, Vizma satikās ar sirmu kundzi, kura par atlīdzību negribējusi ne dzirdēt.
Skolotāja lielā satraukumā un priekā nav pajautājusi labajam cilvēkam vārdu. Viņa uzskata, ka pasaule neies bojā, ja starp mums dzīvo godīgi un nesavtīgi cilvēki.
Iespējams, somiņas atradējas saprata, ka maciņā glabājas viena mēneša pensija, tāpēc bez liekas kavēšanās centās atrast īpašnieci. Kā zināms, kas meklē, tas arī atrod.
Strādājot laikrakstā, ne mazums reižu nācies dzirdēt līdzīgus stāstus ar laimīgām beigām. Nesen mana mazā meita pļavā netālu no mūsu mājas atrada mobilo telefonu. Bērns atradumu atnesa mājās.
Zvanot uz vairākiem tālruņa numuriem, diezgan operatīvi izdevās atrast telefona saimnieku. Saņemot nozaudēto mantu, cilvēkam priekā mirdzēja acis. To redzot, rodas gandarījums, ka kādam cilvēkam neveiksmē iespējams palīdzēt.
