Šomēnes turpinās kustība “Ārsti pret smēķēšanu”. Saistībā ar to man radās pārdomas par arvien biežāk redzamo faktu – bērniem smēķētājiem. Pašu vecāku piemērs un uzkrītošās reklāmas liek bērniem aizdomāties, ka smēķēt ir stilīgi.
Šomēnes…
Nav jau nekāds noslēpums, ka gandrīz katrs bērnībā tēvam nočiepis pāris cigarešu, lai mežmalītē vai aiz kāda šķūņa stūra nosmēķētu pirmo cigareti mūžā un kaut uz brīdi justos piederīgs izsapņotajai pieaugušo pasaulei. Atklāti sakot, man pēc pāris nemākulīgi plaušās ievilktiem dūmiem zils gar acīm sametās un uznāca tāds klepus, ka gandrīz gals klāt. Kopš tās reizes man šī niekošanās ar savas veselības bendēšanu kļuvusi vienaldzīga.
Tomēr tādu kā es ir mazākums, jo smēķēšana kļuvusi par vienu no galvenajiem mirstības iemesliem. Pats satraucošākais ir tas, ka pīpē arvien gados jaunāki cilvēki. Nav jau nekur tālu jāmeklē – piemēru acu priekšā, cik uziet. Valkas ģimnāzijā, atskanot zvanam no stundas, pie Tēraudskolas sapulcējas pīpmaņu bari.
Rodas jautājums, kur šie pusaudži pērk cigaretes, ja likums aizliedz tās pārdot jaunākiem par 18 gadiem. Kāda pārdevēja stāsta, ka pusaudži, samaksājot 10 santīmus, prasa cigaretes nopirkt cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas, tā saucamajiem bomžiem. Viņi ir priecīgi par no gaisa nokritušo peļņu, tāpēc bez mazākās minstināšanās padara savu melno darbu. Skat, piecas paciņas nopērk, un alus pudele rokā.
Diezin vai būtu prātīgi vainot visu pasauli par to, ka bērns pīpē. Iespējams, ka to mājās dara kāds no vecākiem un bērnam šķiet, ja jau gudrā mamma vai tētis pīpē, tad tas nav nekas slikts. Un kur nu vēl pievilcīgās reklāmas, kur vīrieši kā bildes un kairinošas sievietes reklamē cigaretes. Vēl tagad man atmiņā ir kovbojs no “Marlboro” reklāmas. Tas tikai vēl vairāk pastiprina tieksmi sniegties pēc cigaretes.
