Krīze, krīze, krīze – šie vārdi pēdējo mēnešu laikā tiek malti uz nebēdu. Tā tas turpināsies, ja domāsim tikai par slikto. Protams, nav viegli. Bet katrs pats tagad varētu sev pajautāt, ko esmu darījis, lai man būtu labāk? Ja paveiktais…
Nesen biju uz kāda veikala atklāšanas ballīti. Veikals jeb Mantu istaba pieder manai draudzenei. Varu teikt, ka prece nav ekskluzīva, toties pasniegšanas māksla un idejas iznešana vienkārši ekselenta. Jāsaka, ka draudzene nav nekāda bagātniece, nauda no gaisa nekrīt. Toties idejas ir zelta vērtas.
Godīgi sakot, sen nebiju bijusi tik feinā veikaliņā (apģērbu un sīku, kičīgu lietu bodīte). Grīdas klātas modes reklāmām, kas izplēstas no žurnālu lappusēm, sienas rotā emociju uzplūdā vilktas stilīgas švīkas, mēbeles vecu vecās pārkrāsotas un izskatās fantastiski.
Daudzi interjera priekšmeti atrasti mājas pagrabā. Un tas neprasa īpaši daudz līdzekļu, vairāk pacietības un radoša darba, lai tos pārvērstu, kā vien sirds vēlas. Visvairāk mani pārsteidza labierīcību telpa, kuras sienas veidotas no vecām durvīm. Varētu uzskaitījumu turpināt, bet…
Ar šo visu gribēju teikt, mostieties, cilvēki! Neviens neizvilks mūs no pesimisma, no krīzes, mūsu vietā nesmaidīs un nelīksmos. Jārīkojas pašiem! Esmu diezgan pārliecināta, ka katram ir lietas, kas padodas vislabāk, tikai iekšā mīt nedrošība un bailes.
Bet, ja nemēģināsiet, neuzzināsies, kas no tā visa var sanākt. Draudzenei ideja aizgāja pa skaisto, viss notiek. Interese ir. Katram no mums tādu drosmi!
