Mammu, drīkst – es pusdienās ēdīšu divas bulciņas un divas suliņas. Mammu, drīkst – es pusdienās
ēdīšu divas bulciņas un divas suliņas.
Sākoties skolai, aktuāls kļūst skolēnu ēdināšanas jautājums. Ja lauku skolās bērni pusdienas var paēst par 50 līdz 60 santīmiem un reizēm arī lētāk, tad pilsētas bērniem jārēķinās ar latu un vairāk.
Pirmajā skolas dienā Valkas pamatskolas jaunāko klašu skolotāji vecākus informēja par interesantu novērojumu – tie bērni, kuri neēdot kompleksās pusdienas, kas pašlaik maksā latu, bet līdzdoto naudu tērē pēc saviem ieskatiem, visu nedēļu ēdot vienu un to pašu ēdienu.
Piemēram, vai nu makaronus ar mērci, vai kartupeļus ar piedevām. To, ka skolēnu ēdienkarte nemainās, liecinot skolotāju veidotā aptauja, kurā katru dienu pašam bērnam jāieraksta, ko viņš pusdienās ēdis.
Noklausoties savu bērnu un viņu draugu sarunas par to, kā viņi iecerējuši tērēt pusdienu naudu, izdzirdēju, ka ēdienkarte sastāvēs no bulciņām un sulas.
Mēģinot iebilst, ka tās nu gan nav nekādas pusdienas, bērni skaidro, ka tas būšot garšīgi un sātīgi. No vienas puses, bērni, plānojot pusdienas, iemācās patstāvību un rēķināšanu, bet no otras puses, bulciņas nav nekāds ēdiens, bet gan našķis.
Savukārt, ja skolēns, ēdot kompleksās pusdienas, tad ēdieni neatkārtojas un bērns katru dienu saņem nepieciešamās kalorijas un vitamīnu devu.
Jau vairākus gadus Valkas pamatskolas ēdnīcā netirgo gāzētos dzērienus, kartupeļus frī un citas neveselīgas lietas. Tas priecē, jo tad pusdienu šķīvī, visticamāk, būtu tikai frī ar kečupu.
