Cilvēki mums apkārt. Visi tik uzvilkti un agresīvi. Visi tik neapmierināti un negatīvi noskaņoti. Viens vārds prātā ieciklējies – “Viss slikti!” Mēs neredzam neko labu, visas tēmas vienādas, un katru dienu viens un tas pats. Un tā mēs…
Bet kam tas viss? Vai tiešām neprotam novērtēt to, kas mums ir, un tikai čīkstam un gribam, lai mūs pažēlo. Bļaujam visskaļāk no cilvēku pūļa, lai mūs ierauga. Vai tiešām nepriecājamies par to, kas mums ir – par tuviem cilvēkiem, ģimeni… Galvā tikai viens – NAUDA.
Vienmēr taču var būt sliktāk nekā jau ir. Tāpēc uz katru nodzīvoto dienu jāskatās pozitīvi, jo kādam šī diena ir sliktāka nekā tev, un novērtē to, nevis čīksti, ka esi nelaimīgs. Ko teikt cilvēkiem, kuriem pensija 120 lati un kuriem radinieki nevar palīdzēt?
Iedomājies, kas būtu ar tevi, ja tev tā būtu, bet nē. Tev līzingā paņemts jauns auto, jo darbā tevi ar vecu “lamatu” apsmies un nepieņems. Tu maksā un knapi velc kopā galus ar savu 400 latu lielo algu, un kam tev tas viss?
Nevajag rāpties pāri augstai sētai, lai pusceļā saprastu, ka tālāk vairs netiek, un nokristu zemē. Pirms kaut ko dari, jāpadomā un jāsaplāno. Tāpēc mēs nenovērtējam to, kas mums ir, un tikai gribam, lai ir vēl un vēl.
Ir teiciens – „Daudz gribēsi, maz dabūsi”!
Mēs dzīvojam Latvijā, valstī ar bagātu, neskartu dabu, bet nē, tas taču nav forši – vislabāk atvaļinājuma naudu notriekt biļetēs uz ārzemēm, lai nedēļu pagulētu viesnīcas numuriņā un pastaigātos pa vecpilsētu.
Mums apkārt ir tik daudz skaistu vietu, par kuru eksistenci mēs pat nenojaušam. Nekas nav mainījies un nemainās. Ja kaimiņam kaut kas ir, tad mums vajag labāku vai to pašu. Kāpēc mēs neesam personības ar savu es un savu viedokli, uzskatiem. Visi seko baram, ja cilvēki tā dara, tad tā vajag.
Tāpēc ir apnicis viss pelēcīgais un negatīvais. Ieejot jebkurā veikalā, tev pretī rej, pūšās un izstaro pret tevi savu negatīvo enerģiju. Man to nevajag, un jums to nevajag. Apstājieties, padomājiet, kāpēc jums tas viss vajadzīgs?! Jums to visu nevajag.
Par Saeimu arī nerunāsim, paši to esam ievēlējuši, ļaujam sev kāpt uz galvas. Ja valstī nebūtu šī vienaldzīgā attieksme, – katrs pats par sevi, tad viss būtu citādāk, jo viens kara laukā nav karotājs, bet ja visi mēs nostātos pret, tad kaut kas mainītos. Visi esam egoisti. Pats galvenais, labāk neko nedarīt, bet ja tu kaut ko dari, tas ir slikti, un nevienam nav vajadzīgs. Tāpēc nekas nenotiek, nemainās un pamazām grimst dziļā purvā.
Tāpēc nomierinies, pārdomā dzīvi un uzsmaidi, priecājies un novērtē to, kas tev ir, un pilnveido sevi. Nestāvi uz vietas…
