Skolotāji aiz vecākiem ir nākamie bērnam svarīgākie cilvēki.
Skolotāji aiz vecākiem
ir nākamie bērnam svarīgākie cilvēki.
Šonedēļ Latvijā svin Skolotāju dienu. Bērni nesīs uz skolu vēlos rudens ziedus. Gan jau būs arī citi sveicieni.
Tas viss, – reizi gadā, bet ikdienā skolotāji turpina katru darba dienu iet klasē un pildīt savus pienākumus. Ja tā padomā, tad viņi tūlīt aiz vecākiem ir nākamie bērnam svarīgākie pieaugušie cilvēki.
Pedagogi ir kopā ar mūsu bērniem gandrīz katru dienu un ar savu pasaules redzējumu, attieksmi un stāju netieši iespaido arī audzēkņus. Turklāt arī gaisotni katrā izglītības iestādē veido pedagogu kolektīvs, un no vietējā mikroklimata ir atkarīgs, cik labi bērns jūtas skolā.
Savu darbu un problēmu pārņemtie mamma un tētis varbūt pat neaizdomājas, cik lielā mērā viņu meita vai dēls ir pašu audzināšanas un cik – skolas produkts. Jo zinošāks ir skolotājs un jo spēcīgāka ir viņa harizma, jo vairāk viņš spēj dot skolēniem.
Atceroties savu skolas laiku Smiltenes vidusskolā, joprojām atmiņās uzsmaida mans ķīmijas skolotājs Elmārs Nātra, kurš bija spilgta personība. Mums nekad nevajadzēja atvērt sarežģīto mācību grāmatu, jo skolotājs lieliski prata izskaidrot ķīmiju pēc savas metodes, bet dzīves gudrības atklāja šķietami jokojoties, bet trāpīgi.
Skolotājs Jānis Ķelpe īsā laikā pēc savas metodes tik perfekti iemācīja vācu valodu, ka iestājeksāmena laikā Latvijas Universitātē pasniedzēja pārsteigta vaicāja, no kuras skolas nāk tik labi sagatavoti skolēni. Uzskaitījumu varētu turpināt.
Taču vissvarīgākais ir kopums. Liela taisnība ir pedagogam Tālim Jaunzemim, uzsverot, ka pedagoģijas būtība ir bērnu dvēseļu audzināšana. No dvēseles uz dvēseli.
