Uz kuru pusi izdevīguma vējš papūš,turp metas visi, līdz atduras kā miets.Te nebūs runa par putniem un cilpām, bet par bijušo zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, kuru zemnieki vaino visos pasaules grēkos, turklāt viņa uzvārdu un vārdu lokot…
Bez vainas savā darbā neesam neviens, un, protams, savas kļūdas ir pieļāvis arī bijušais ministrs. Ja vēlamies būt precīzāki, tad viņa komanda kopumā.
Kā jau tas vienmēr ir noticis, latvju ierēdņi ticības ziņā vēlas būt soli priekšā pašam pāvestam, jebkuru Eiropas Savienības ieteikumu vai regulu ieviešot kā absolūtu patiesību. Bet tas ir cits stāsts.
Tie, kuri skatās televīziju, redz, kā atšķiras latvju zemnieku protesta akciju mītiņos redzētā “John Deer” un cita vismodernākā tehnika ar to ko redzam Grieķijā vai Portugālē, kur zemnieki manifestē ar aizvēsturiskām lauksaimniecības mašīnām.
Ekonomikas aksioma vēsta, ka saražot preci nav māksla. Māksla ir to pārdot. Latvijā zemnieki saražo daudz vairāk nekā savā valstī varam patērēt. Kur likt pārpalikumu?
Jo aktuālāks šis jautājums kļūst tāpēc, ka, piemēram, ar dižgara Šlesera savulaik aktīvo darbību Latvijas pārtikas tirgus ir atdots lietuviešiem. Latvju zemnieku kļūda ir tā – uz kuru pusi izdevīguma vējš papūš, turp metas visi, līdz atduras kā miets.
Manuprāt, jo aplami ir Rozem pārmest pliko meiteņu bildēšanu. Viņš patiešām ir labs fotogrāfs un tās bildes tapa fotogrāfijas klasiķa Jāņa Gleizda ārstēšanas vajadzībām.
Ja kāds nezina, Gleizds ir nacionālās fotogrāfijas dižmeistars, kurš bez pirkstiem (ar delmju kauliem, kas izskatījās kā divas masīvas pincetes) spēja paveikt apbrīnojamas lietas. Tieši viņš radīja savu īpašo, romantisko manieri aktu fotogrāfijā.
