Jāatceras, ka gandrīz neviens neko nedod par velti Kur aitas, tur cirpēji. Šī paruna būtu vispiemērotākā, komentējot internetā klīstošas vēstules, kas iekrīt cilvēku e – pastos.
Jāatceras, ka gandrīz
neviens neko nedod par velti
Kur…
Tā, proti, nesen savā pastā saņēmu pat divus dažādus paziņojumus. Uzzināju, ka Nigērijas Centrālā banka man apstiprinājusi trīs miljonus ASV dolāru lielu summu, bet kāds cilvēks, kurš stādās priekšā kā Dr. Kevin Brown no Londonas, piedāvā dalīties ar 12,5 miljoniem ASV dolāru. 60 procenti viņam, 40 procenti – man.
Lasot ar gramatiskām kļūdām latviešu valodā rakstīto vēstuli, topu apgaismota, ka Dr. Kevin Brown strādā NatWest Bank Corporation Londonā un atklājis “uz pamestām summa 12,5 miljoni ASV dolāri in kontu, kas pieder pie viena no mūsu ārvalstu klientiem Late Mr. Thompson Morrison Amerikas pilsoni, kas diemžēl zaudēja savu dzīvi plakne crash no Alaska Arilines Flight 261, kas crashed January 31 2000, tostarp viņa sieva, un tikai meitu”.
Neviens no radiniekiem uz šiem miljoniem neesot pieteicies. Tāpēc Dr. Kevin Brown aicina piekrist kļūt par tuvāko radinieku, lai ieņēmumus no konta (12,5 miljonus) varētu maksāt man (un gan jau ne tikai man tāda vēstulīte ir izsūtīta). Krāpšanai seku nebūšot. Viņam esot nodrošināti visi nepieciešamie juridiskie dokumenti, lai pierādītu mani kā likumīgo saņēmēju.
Vienīgais, kas šobrīd vajadzīgs, esot trīs lietas: pilns nosaukums (nezinu gan, kā?); telefona numurs; kontakti, adrese. Līdzīgu informāciju grib zināt arī Dr. Ahmed Suleman no Nigērijas Centrālās bankas.
Ir paruna: “Iedod velnam mazo pirkstiņu, paņems visu roku.” Jāatceras, ka gandrīz neviens neko nedod par velti. Interesanti, kas notiek ar cilvēkiem, kuri uz šādām vēstulēm uzķeras?
