Tik daudz notikumu visapkārt, ka uznāca nepārvarama vēlme pablogot. Tikko izveidoju portālā jaunu aptauju un secināju, ka pati vēlos atbildēt uz visām atbildēm. Reti tā gadās, bet šī nu ir tā reize…Tik daudz notikumu visapkārt, ka uznāca…
Vienmēr esmu pie sevis un arī skaļi pukojusies par reklāmām un tirgotāju sarosīšanos labu laiku pirms svētkiem. Tā vasarā, radio klausoties, gribot negribot jālīgo jau tad, kad vēl krietns laiks atlicis līdz dārza izravēšanai. Šī iemesla dēļ vairs nav interesanti slinkāku kaimiņieni Līgo dienā aplīgot par aizaugušu puķu dobi.
Ziemā – atkal tas pats! Autiņbikšu reklāma Ziemassvētku dziesmiņu “griež” jau teju mēnešus trīs pirms Ziemas saulgriežiem. Veikalos krāsainie bumbuļi un “eņģeļu mati” līdz klusajai naktij paspēj izbalot. Ziemassvētku egles jau pušķo novembrī.
Varbūt tiešām mūsu saspringtajā laikā gaišo mirkļu ir tik maz, ka vēlamies svētkus pavilkt pēc iespējas garākus? Tomēr man pietrūkst tās īpašās sajūtas, kas saglabājusies bērnības atmiņās.
Piparkūkas tad smaržoja tikai gadu mijā, un apelsīniem arī bija Vecgada vakara smarža. Tagad, kad visi pīkst un čīkst par krīzi, gribas iebilst, ka nemaz jau nu tik traki nav. Nav man gluži 100 gadi, bet tomēr ir iespēja salīdzināt, ko Ziemassvētkos varēja atļauties mana mamma un ko šobrīd saviem bērniem varu atļauties es.
Lai nu kā, ja visu saliek svaru kausos, Ziemassvētki un Vecgada vakars visjaukākais ir tad, ja zemi un kokus klāj balts sniegs, bet eglēs smaržo “dzīvās” svecītes. Dāvanu kalns zem eglītes un pārkrautais cienasta galds tad paliek mazsvarīgs. Protams, bez maizes un naudas neiztikt, bet vai tiešām tik šausmīgi dēļ tās ir jācīnās?
Arī tikko pārlaistajā putenī, kad visi burkšķēja par neizbraucamajiem ceļiem, atklāti runājot, bija tāda romantika, ka klusībā prātoju, kad būs nākamais. Vēja spēks, dziesma un nopūtas vēl tagad skan ausīs. Tādās naktīs, sveču gaismā dzimst teikas un pasakas, un dubļu peļķes, banku krīzes un politiķu cīņas tiek aizputinātas tālu, tālu…
Ai, kā gribas vairāk baltus svētkus un baltus cilvēkus visapkārt…Un cik labi, ka viņi tomēr nekur nav pazuduši….
