Vai divvalodībā arī Latvijas himnu dziedātu divās valodās?
Vai divvalodībā arī Latvijas himnu dziedātu divās valodās?
Lai izrādītu savu atbalstu latviešu valodai, iedzīvotāji tiek aicināti piespraust lentītes Latvijas karoga krāsās pie sava un savu tuvāko cilvēku apģērba, atgādinot par pilsoņa pienākumu sestdien, 18. februārī, doties uz referendumu.
Tā ir akcijas “Celies un ej” iniciatores, biedrības “Par latviešu valodu”, ideja un vēlme saliedēt latviešus: gan tos, kuri jūt piederību Latvijai, gan tos, kuriem ir tiesības just arī vilšanos, dusmas, spītu un vienaldzību, gan arī tos, kuriem ir kārdinājums atmest ar roku, – sak, lai viņi paši tiek galā ar referendumu. Taču šoreiz runa nav par politiku, uzsver akcijas atbalstītāji. Runa ir par valodu. Tāpēc aicinājums ir īss: “Celies un ej!”
Iešu arī es. Balsošu PRET krievu valodu kā otru Latvijas valsts valodu. Ne tāpēc, ka uzskatu krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus kā ienaidniekus vai mūsu valstij nevajadzīgus cilvēkus. Taču, manuprāt, neviens latvietis nedrīkst palikt sestdien mājās, ignorēt referendumu un neaizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu pavisam vienkārša iemesla dēļ. Sestdien izšķirsies, vai Latvija būs latviešu valsts ar visām no tā izrietošajām sekām.
Ekonomiski, visticamāk, mēs jau labu laiku vairs neesam saimnieki savā zemē. Taču mūsu identitāti apliecina mūsu tiesības savā valstī runāt latviski arī oficiālā līmenī. Vai divvalodības apstākļos arī Latvijas Republikas himna “Dievs, svētī Latviju?” sarīkojumos skanētu divreiz – latviešu un krievu valodā?
Krievu valoda ir valsts valoda Krievijā. Latvija ir un būs vieta, kur skanēt latviešu valodai. Ja mēs paši to gribēsim.
