Pēc nemieriem Bauskā, kad iedzīvotāji, protestējot pret slimnīcas slēgšanu, nobloķēja tiltu, valdība ir izdarījusi visai interesantus secinājumus.Pēc nemieriem Bauskā, kad iedzīvotāji, protestējot pret slimnīcas slēgšanu, nobloķēja tiltu,…
Tā mazāk domāja, kā baušķeniekus neatstāt bez veselības aprūpes, bet gan par to, kā turpmāk ātrāk savaldīt līdzīgus nemierniekus. Izdomāja arī.
Tagad specvienības būs ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Šobrīd nolemts, ka “Alfas” nodaļas būs četros reģionos. Ar to vēl nav gana. Pastiprināti drošības pasākumi tiek veikti ap Saeimas namu ar mērķi nepieļaut masu piekļūšanu ēkai. Drošības spēki īpaši gatavojas novembrim, kad eksperti paredz jaunus nemierus.
Tas rāda, ka pie varas esošajiem politiķiem ir bail no tautas. Gaisā izkūpējuši arī Valsts prezidenta vārdi, ka uz Bausku nevajadzēja braukt specvienībai, bet veselības ministrei, lai runātu ar cilvēkiem.
Neviens vairs īpaši necenšas ar tautu runāt, neko arī nedomā izskaidrot, kaut vai to, ko valsts iegūst vai zaudē no Starptautiskā valūtas fonda aizdevumiem. Ziņo tikai to, kādi sodi piespriesti aizturētajiem nemiera cēlājiem Bauskā.
Diezgan skumji redzēt, ka demokrātiska iekārta iegūst policejiskas valsts vaibstus. Vēsturē esam mācījušies, ka ar represīvām metodēm tautas skaļi paustas prasības parasti pārtrauc prettautiski režīmi.
Mūsu valstī tauta nepieprasa gāzt valsts iekārtu, bet iestājas par savām tiesībām uz veselību, izglītību un cilvēka cienīgu algu atbilstoši padarītajam darbam.
Ja valsts vara šādas prasības noraida un pat nesola nākotnē kaut ko uzlabot, tad tiešām, ārlietu ministra Māra Riekstiņa vārdiem runājot, tāda valdība ir graša vērta. Tādēļ ir arī bailes no tautas.
