Atbildīgajiem pirms astoņiem no rīta ar kājām vajadzētu aiziet uz bērnudārzu “Pasaciņa”, tad, iespējams, kaut kas varētu mainīties uz labo pusi. Jau vairākkārt esmu rakstījusi par problēmām ar ceļu uz Valkas bērnudārzu “Pasaciņa”, tomēr…
Vienīgi rudens pusē aizlāpīja draudīgu bedri, kas bija izveidojusies ap kanalizācijas aku. Regulāri uz šī ceļa ir izdegušas vai arī ar akmeni izsistas apgaismes stabu lampas. Par laimi, tagad tās darbojas un ceļa viena puse ir izgaismota.
Bērnudārzu apmeklē vairāk nekā 200 bērnu, tāpēc no rītiem un vakarpusē ap pieciem ceļš ir pārpildīts ar automašīnām un maziem un lieliem gājējiem. Arī es katru dienu mēroju ceļu uz bērnudārzu, bet jau ilgāku laiku izvairos to izmantot, bet līdz bērnudārzam nokļūstu, ejot caur Rūjienas ielas mikrorajonu.
Satiekoties ar pārējiem vecākiem, ne reizi nācies dzirdēt apgalvojumu, ka viņiem tumsā ir bail braukt pa šo ceļu. Tas ir salīdzinoši šaurs, tā malās ir augsti sniega vaļņi, kas radušies pēc ceļa tīrīšanas. Pēdējā laikā tas ne reizi vēl nav bijis nokaisīts.
Vienu rītu, kad vakarpusē kusa, bet naktī bija uzsalis, ceļš izskatījās pēc slidotavas. Māmiņas ar ratiem, gluži kā pīļu mammas, centās iet maziem solīšiem, lai nepaslīdētu. Kāds tētis diezgan bargi tā arī pateica – pie domes ēkas uzlikts bruģis, arī uz pilsētas stadionu ir nobruģēta ietve, tikai pilsētas lielākā bērnudārza audzēkņu drošība nevienu neinteresē.
Nākas vien viņam piekrist, jo slapjajos un aukstajos gadalaikos šis ceļš bojā nervus visiem, kuriem par to ir jāpārvietojas. Zinot pašreizējo ekonomisko stāvokli, jādomā, arī turpmāk nekas būtiski nemainīsies, bet nokaisīt jau to gan varētu un arī, šķūrējot, neveidot neizbrienamus vaļņus.
