Latvijā mediju vidē šobrīd ir salīdzinoši maz pētnieciskās žurnālistikas piemēru, jo žurnālisti sacenšas informācijas apjomā un piegādes ātrumā, un vairs neatliek laika informācijas analītiskai apstrādei. Pētnieciskā žurnālistika ir…
Studēju Vidzemes augstskolā, un man jāveic pētījums par kādu aktuālu jautājumu žurnālistikā. Šogad, pirmajā kursā, izvēlējos pētīt, vai Latvijas žurnālistikas praksē sastopama pētnieciskā žurnālistika. Mana darba mērķis ir pierādīt, ka pētnieciskā žurnālistika, lai gan maz, taču Latvijas laikrakstos tā tomēr ir sastopama. Lai veidotu pēc iespējas kvalitatīvāku pētījumu, salīdzinājumu veicu laikrakstos „Diena” un „Latvijas Avīze” no 19. līdz 24. maijam.
Pētnieciskā žurnālistika Latvijas mediju vidē šobrīd kļuvusi par ļoti aktuālu jautājumu. Daudzi uzskata, ka Latvijā pētnieciskās žurnālistikas ir par maz, ja arī tā ir, tad ļoti slikta. Nav brīnums, ka pētnieciskā žurnālistikā Latvijā nav pamanāma, jo iedzīvotājus daudz vairāk interesē dziedāšanas šovi, nevis izglītojošas pārraides, kā to pierāda TNS „Latvija” dati.
Lai darbotos pētnieciskajā žurnālistikā, ir jābūt ļoti neatlaidīgam, pacietīgam, uzmanīgam, jo nedrīkst palaist garām nevienu sīkumu, ja vēlas, lai darbam būtu rezultāti. Darbojoties pētnieciskajā žurnālistikā, nepieciešams ievākt ļoti daudz informācijas no dažādiem avotiem, taču pirms tam jācenšas pārliecināties par avota uzticamību. Pirms žurnālists sāk vākt informāciju par attiecīgo tēmu, ir nopietni jāpadomā, vai netiks pārkāptas ētikas normas.
Neesmu vēl apkopojusi visus datus, taču šobrīd šķiet, ka pētnieciskā žurnālistika Latvijas medijos, lai gan reti, tomēr ir sastopama. Pētnieciskās žurnālistikas pamatā ir strādāt ar datiem, dokumentiem, informācijas avotiem utt. Tas ir laikietilpīgs darbs un prasa arī finansiālus resursus.
Kā galveno problēmu pētnieciskās žurnālistikas trūkumam saskatu laika un resursu trūkumu.
Taču ceru, ka nākotnē žurnālisti labprātāk pievērsīsies izglītošanai, nevis izklaidei.
