Mēs dzīvojām Trikātas pagasta “Skrodelīšos”. Tēvs māju uzcēla 1947. gadā. Mācījos Trikātas septiņgadīgās skolas 5. klasē. Klasē ienāca skolas direktore ar bruņotiem vīriem un izsauca iziet Mārīti Jubass un Aiju Suksi. Viņas iesēdināja zirgu pajūgos un kopā ar ģimenēm aizveda un Strenču staciju un tālāk uz Sibīriju.
Tēva brālis Pēteris ar sievu Olgu, dzimušu Jubass, māsu Elzu un māti Emmu Jansoni dzīvoja tēvutēvu mājā Trikātas pagasta “Jaunstepos”. Viņu noziegums bija tas, ka mantots 41 hektārs zemes. 25. martā no rīta Elza atbrauca pēc 72 gadus vecās vecāsmammas Emmas, kas pašreiz ciemojās pie dēla Jāņa, mūsu tēva. Abas ar zirgu pajūgu aizbrauca mājās. Tai pašā laikā bija saņemti aizvešanai visi no “Jaunstepiem”, trūka vienas – Emmas Jansones – manas vecmammas. Pa otru ceļu pie vecmammas atbrauca brālis Pēteris un divi zaldāti šķībām acīm ar automātiem. Prasīja tēvam, kur māte. Saka, ka aizbrauca. Tūlīt viens no kareivjiem vērsa automātu pret tēvu – kur tu liki māti. Pārpratums noskaidrojās – visus aizveda uz Strenču staciju, kur komplektēja sastāvu uz Sibīriju.Aizsūtīja viņus uz Omskas apgabala Zirjanskas rajonu. Tēva brāļa sieva Olga nomira tur, vecāmāte, kam pāri 80, atbrauca te un, kā vēlējās, drīz tika guldīta Trikātas kapos. No “Jaunstepu” saimniecības pāri palikušas atmiņas un kūts akmens mūri, kuros jau ieaudzis mežs.
