Ja nedzīvo meža vidū, tad jārēķinās ar citiem cilvēkiem.
Ja nedzīvo meža vidū, tad jārēķinās ar citiem cilvēkiem.
Gan jau katram cilvēkam ir savas ikdienas raizes. Ja kaimiņam tās varbūt šķiet nenozīmīgas, tad pašam tās bojā nervus, it īpaši ja problēmas risinājums ir jau piesauktā kaimiņa rokās.
Ko darīt, ja daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpa pastāvīgi smird pēc kaķu mīzaliem, bet mājdzīvnieku saimnieki dievojas, ka viņu kaķītis nav vainīgs? Tāda nama iemītniece, smilteniete, jau vērsusies policijā un pie mājas apsaimniekotāja, pašvaldības uzņēmuma “Smiltenes NKUP”, kā arī centusies izrunāties ar kaimiņiem pa labam.
Taču kāpņu telpa pēc kaķu čurām smirdot joprojām, turklāt, ejot uz pagrabu, jāraugās, kur likt kāju, lai neiekāptu dzīvnieku izkārnījumos.
Tikmēr viens kaimiņš sakot, – “tas nav mans kaķis, manējais, kā iziet kāpņu telpā, tā tūlīt ir laukā pa durvīm” (“Bet ārdurvis taču ir ciet!” iestarpina pensionāre). Otrs kaimiņš piesauc sava kaķa smilšu kasti, viņam kāpnes nevajagot.
“Negribu mūža nogali aizvadīt mājā ar smirdošu kāpņu telpu,” sūrojas pensionāre, kurai ir cita izpratne par tīrību, nekā kaimiņiem.
Sieviete cer uz Smiltenes novada domi, lai tā sodītu saimniekus, kuru kaķi vai suņi savas dabiskās vajadzības nokārto daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā.
Pārskatot pašreizējos novada sabiedriskās kārtības noteikumus, tajos nav atrodams punkts, uz kura pamata var sodīt līdzīgos gadījumos. Ja šāds punkts arī būtu, tad kaķis konkrēti jāpieķer nodarījuma brīdī liecinieku klātbūtnē, citādi saimnieks atkal teiktu, ka viss ir sagudrots.
Pagaidām viss ir atkarīgs tikai no kaimiņu attiecībām, iejūtības un apziņas, ka nedzīvojam būdiņā meža vidū un mums blakus ir citi cilvēki.
