Tādi cilvēki uz patversmi labprātīgi neies.
Tādi cilvēki uz patversmi labprātīgi neies.
Vai tiešām nepastāv nekādas sanitārās un higiēnas normas, kādas ikvienam cilvēkam jāievēro, uzturoties sabiedriskā vietā? Šo jautājumu uzdod daudzi smiltenieši. Mūsu pilsētā ir savs bezpajumtnieks.
Šo vīrieti daudzi ievērojuši sēžam uz soliņa pilsētas centrā pie baznīcas sētas, tur intensīvi kasoties vai purinot kaut ko laukā no sava apģērba, un pieļauj, ka tās ir blusas vai utis.
Bezpajumtnieks vēlāk pieceļas un aiziet, bet uz soliņa apsēžas citi garāmgājēji. Viņu varbūtējais kontakts ar kukaiņiem ir katra iztēles ziņā.
Minētais vīrietis ilgstoši atrodas Smiltenes novada Sociālā dienesta redzeslokā. Sociālās darbinieces stāsta, ka regulāri viņam piedāvā iesaistīties nodarbinātības programmā vai kārtot sociālo pabalstu, vai dzīvot biedrības “Emmaus” patversmē slimnīcas teritorijā, kur var nomazgāties. Atbilde vienmēr esot “nē”. Pat pārtikas paku vīrietim vajagot pienest klāt, jo pats pēc tās neejot.
Nav iestādes, kur šādu cilvēku ievietot, jo viņš faktiski ir vesels, tikai izvēlētais eksistences veids nav tāds, kā citiem, viņam nav vajadzīgas tādas vērtības, kā māja, ģimene, algots darbs, skaidro Sociālajā dienestā. Tādi cilvēki nekad labprātīgi neies uz patversmi, jo nespēj pakļauties iekšējās kārtības noteikumiem.
Ja cilvēks neizdara pārkāpumu, tad policisti nav tiesīgi viņu dzīt projām no publiskas vietas. Tomēr, jau Latvijas kontekstā skatoties, ir pretrunīgi tas, ka publiskā vietā cilvēks nedrīkst uzturēties alkohola reibumā (alkoholismu atzīst par slimību), bet paša izvēlēta dzīvesveida dēļ ar utīm apaudzis drīkst (utainība jeb pedikuloze arī ir slimība). Taču tas acīmredzot ir likumdevēju ziņā.
