Labdarības organizācijas atzīst –visgūtrāk palīdzību ir lūgt tiem, kuri strādā, bet tomēr nespēj pabarot savu ģimeni. Vakar, apmeklējot Valkas novada ikmēneša informatīvo sēdi, satraukumu radīja informācija par strauji pieaugošo sociālo…
Piemēram, Kārķu pagasta pārvaldnieks Andris Cekuls stāsta, ka palīdzību meklē kārķēnieši, kuri līdz šim nekad nav lūguši atbalstu.
Arī Zvārtavas pagastā mēneša laikā sociālajos pabalstos no novada budžeta katliņa jāizmaksā divi tūkstoši latu. Pārvaldnieks Raitis Priede atceras, ka pirms vairākiem gadiem šādu summu sociālajos pabalstos izmaksāja gadā.
Savukārt Valkā desmit dienu laikā saņemti 100 iesniegumu ar lūgumu piešķirt garantētās iztikas minimumu un brīvpusdienas bērniem. Šī informācija liecina, ka vienkāršā tauta grimst nabadzībā un izmisumā un, neredzot citu iespēju pabarot ģimeni, mēro ceļu uz pašvaldības sociālo dienestu.
Jau ilgāku laiku rakstot par šo tēmu, nākas atzīt, ka pašlaik cilvēkiem, kuri nestrādā, ir iespēja savilkt galus, jo ir dažādi pabalsti, kas palīdz ķepuroties šajos dižķibeles laikos. Nenoliedzami, arī pašiem prasītājiem jābūt aktīviem un jāizrāda interese par savas dzīves ievirzīšanu citā gultnē.
Grūtāk ir tiem, kuriem ir darbs, bet algas dienā saņem tik mazu algu, ar kuru nu nekādi nevar nomaksāt visus rēķinus un samaksāt par izmantotajiem pakalpojumiem.
Vairākumā gadījumos šiem cilvēkiem nav kur meklē palīdzību, jo viņus neatzīst par trūcīgām personām, jo, lai iegūtu šo statusu, iespējams, kāds lats ģimenes budžetā ir par daudz.
Viņi, kas ilgus gadus valstij maksājuši nodokļus, paliek bez iespējas saņemt palīdzību brīdī, kad tā visvairāk ir vajadzīga.
