Jaunieši sēklu izlobīšanas tehniku ir apguvuši līdz neticami augstai virtuozitātei.Nupat aizvadīta skaļi izreklamētā atkritumu savākšanas talka, kurā utilizēti entie tūkstoši maisu ar visdažādākajiem atkritumiem.
Jaunieši sēklu…
Tas viss ir simpātiski, bet skaidrs arī viens – atkritumu mežos un atpūtas vietās mazāk nekļūst. Visticamāk, ka pēc dažām nedēļām to būs tikpat kā pirms talkas.
Tā ir mūsu gadsimta slimība un, iespējams, ka tiks pārvarēta tikai pēc paaudžu nomaiņas, kad situācija kļūs kritiska un cilvēki sāks domāt un dzīvot zaļāk.
Valku jau nu nekādi nevar nosaukt par piemēslotu pilsētu, un iebraucējam vai iezemietim būtu grēks sūdzēties par atkritumu urnu trūkumu pilsētas centrā, taču ikviena sētniece liecinās, ka no rīta ielas ir piemētātas ar pudelēm, košajām uzkodu turziņām un saulespuķu sēklu mizām.
Jaunieši sēklu izlobīšanas tehniku ir apguvuši līdz neticami augstai virtuozitātei, un tas skaitās tikpat stilīgi kā ar velosipēdiem braukāt pa tām vietām, kur to noteikti nevajadzētu darīt.
Pavisam nesen biju liecinieks, ka kāda pensionāre strostēja tīni un lika viņam savākt izspļautās sēklas. Puisis, protams, to nedarīja, taču vismaz pazemīgi uzklausīja.
Otrs gadījums. Nupat ejot pa pilsētas centru, kāda cita pensionāre vērsa manu uzmanību uz sabojātajām jaunā skvēriņa vietām – svaigi uzbērto melnzemi ar iesēto zālīti ir izdangājušas velosipēda riepas, bet joslu starp ietvi un brauktuvi – lielo cilvēku pēdu radītās bedres, jo tieši šajā ielas pusē ir atļauta automašīnu stāvvieta un ne jau katrs meklē apkārtceļu vai cenšas pārlēkt mīkstajai melnzemei.
