Šo laiku saucam dažādi: cits – par adventi, cits – par adventu. Kā
pareizi? Nupat laikraksta “Ziemeļlatvija” kāda
lasītāja piezvanīja pa tālruni un kategoriski uzstāja, ka vienīgā
pareizā šā vārda forma ir – adventa, turklāt tā esot…To jautāju Valmieras iecirkņa prāvestam Arnim Bušam.
“Domāju, ka nekādu pretrunu nav. Mēs lietojam vārdu
“advente”. Protams, ja nerunājam par šā vārda
locīšanas formām,” skaidro prāvests.
Pareizrakstības vārdnīcas ieteic sieviešu dzimtes formu
advente. Tam ir savs pamats, jo runa ir par Ziemassvētku Notikuma
atnākšanas gaidīšanas laiku un aizguvuma pamatā ir procesa
nosaukums «atnākšana», kas latīniski ir «adventus». Latīņu valodā
adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu
nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana,
svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad
iededzam svecītes. Tāds ir Latvijas Zinātņu akadēmijas
Terminoloģijas komisijas skaidrojums izdevumā
“Terminoloģijas Jaunumi” (15. 11. 2003.).
Savukārt Kurzemes bīskapijas portālā www.katedrāle.lv varam
lasīt pārpublicējumu no laikraksta “Solis”
(2005), ka attiecībā uz laika posmu, kas ietver četras svētdienas
pirms Ziemassvētkiem, lietojams vīriešu dzimtas vārds advents.
Līdzīgi vīriešu dzimtē apzīmē arī citus ilgākus laika posmus:
gavēnis, mēnesis, ceturksnis un gads. Salīdzinoši īsāki laika posmi
parasti tiek apzīmēti ar sieviešu dzimtas vārdiem: dekāde, nedēļa,
diena, stunda. J. Endzelīns aizrādījis: “Laiks priekš
ziemassvētkiem (4 nedēļas) saucamas nevis
“advente” vai “atvente”, bet
advents, ģen. adventa (no lat. adventus –
“atnākšana”).”
Arī
“Latviešu konversācijas vārdnīcā” šis vārds
atrodams vīriešu dzimtes formā, atsevišķā šķirklī – advents. Tāpat
tas tiek lietots tradicionālo kristīgo konfesiju baznīcas
kalendāros.
Pretēji Latvijas tradicionālo kristīgo
konfesiju lietotai formai “advents” – reliģiskās
septītās adventistu savienības pirmskara Latvijā savos
periodiskajos izdevumos lietojuši formu
“advente”, ar to saprotot nevis adventa laika
posmu, bet gan savu idejisko uzskatu par drīzo pastardienu un drīzu
Kristus atnākšanu.
Advente ir jaunākā laikā radies
apzīmējums arī atsevišķai adventa laika svētdienai. Tātad varētu
teikt, ka adventā ir četras adventes: pirmā advente, otrā, trešā un
ceturtā advente. Varam teikt: “adventa vainags”,
“adventes svecītes”, “adventa vainagā
iededzinām pirmās (otrās, trešās, ceturtās) adventes
svecīti”.
Padomju okupācijas laika posmā vārds
“advents” vārdnīcās bija izzudis, kļūdaini tā
apzīmējumam izmantojot vārdu “advente”.
Mūsdienīgās vārdnīcās būtu iekļaujami abi vārdi (advents, advente)
ar attiecīgām šo vārdu nozīmēm vai to skaidrojumiem.
Šķiet, ka šī vārda lietošana ir radījusi nevajadzīgu matu
skaldīšanu, jo no tā taču nemainās notikuma būtība. Katrs pats var
izvēlēties, kura vārda forma viņam tuvāka.
