Nekad agrāk nebiju iedomājies, cik sarežģīts darbs higieniskā nozīmē ir celtniekiem un jo īpaši viesfirmu strādniekiem.Nekad agrāk nebiju iedomājies, cik sarežģīts darbs higieniskā nozīmē ir celtniekiem un jo īpaši viesfirmu strādniekiem.
Uz šīm pārdomām mani uzvedināja piektdien redzētā aina, kad kāds puisis iznāca no krūmiņiem Raiņa ielas centrā un viņa apģērba sakārtošanas kustības nepārprotami liecināja, ka jaunietis nupat ir iztukšojis savu urīnpūsli.
Specifiskais aromāts lika domāt, ka viņš šajā ceriņkrūmā to nav darījis ne pirmais un, visticamāk, arī ne pēdējais.
Valka ir maza pilsētiņa un arī Brīvības pieminekļa mums nav, taču gandrīz katram ir gadījies, ka neatliekamās dabiskās vajadzības ir jānokārto tūlīt. Jautājums vien – kur?
Iespējams, katram vietējam pilsētniekam ir draugi, radinieki un paziņas kādā iestādē pilsētas centrā, kur šo problēmu atrisināt. Taču, ko darīt svešiniekam?
Šajā gadījumā vīriem, kuri atjauno pilsētas centra skvēru. Sabiedriskās tualetes tuvākajā apkārtnē nav, un ne jau visiem pietiks nekautrības lūgt izpalīdzēt tuvējo dzīvokļu īpašniekus. Objektā darbs ilgst vismaz mēnesi. Izskatās, ka firma savu darbu veic ļoti godprātīgi – pat riska zonā esošie lielie koki ir aizsargāti ar īpašu dēļu aplikumu.
Viss ir iežogots, apjosts un brīdinājuma ceļazīmes arī redzamas. Vien atlicis tāds sīkumiņš kā pārvietojamās tualetes uzstādīšana.
Ikvienam skaidrs, ka vasaras karstumā, fiziski strādājot, šķidruma patēriņš ir lielāks, un ne jau visi spēj savus ķermeņa šķidrumus izvadīt mājās tikai no rīta un vakarā.
Runas par pamperiem, protams, ir nežēlīga ironija, taču, manuprāt, projekta tāmē vajadzētu iekļaut arī tualetes kabīnes izmaksas. Galu galā šiī dažus simtu vērtā būdiņa atvieglos dzīvi daudziem labiem cilvēkiem.
