Nesen televīzijas raidījumā “Panorāma” satiksmes ministrs Ainars Šlesers, komentējot Jēkabpils žurnālistu neapmierinātību ar slikto pasta piegādi, norādīja, lai viņi labāk paklusē, jo maksa par pasta piegādi ir zemāka par pašizmaksu, tādēļ…Nekā citādi, kā vien ņirgāšanos par tautu, to nevar nosaukt. Ar to ministrs atklāti pauž, ka viņam ir vienaldzīga lauku cilvēku, to skaitā daudzu pensionāru, velti izdotā nauda, lai uzzinātu, kas notiek novadā un valstī. Neregulāra avīžu piegāde ir raksturīga parādība visā valstī. Pirms kāda laika rakstīju par to, ka avīzes nesaņem Zvārtavas pagasta nomaļāko māju saimnieki. Bija pasta amatpersonu solījumi visu vērst par labu, bet, kā izrādās, nejēdzības turpinās. Ja tās pazūd vienā vietā, tad parādās citā. Un nu pats ministrs it kā netieši pasaka – ejiet uz vienu vietu.
Te nu bija demokrātiskas valsts pienākums nodrošināt savus pilsoņus ar visu vajadzīgo informāciju. Kā daudz kas cits, arī šis princips mūsu valstī izskatās pēc tukšiem vārdiem. Lauku iedzīvotāju iespējas iztikt un viņu labklājība daļai elites pārstāvju ir pilnīgi vienaldzīga. Mēs esam viņiem vajadzīgi tikai vēlēšanu dienā.
Nav jau vienīgais gadījums, kad magnāti ņirgājas par tautu. Nesen kādā intervijā “Lido” īpašnieks Gunārs Ķirsons norādīja, ka tauta gluži labi var paēst par 1,50 latiem viņa ēdināšanas firmā. Viņš pats redzējis, ka māte ar bērnu ilgi staigājusi gar leti, tad paņēmusi vārītu kartupeli, pārlējusi mērcīti un abi labi paēduši. Jānovēl vien šiem gudrajiem smieklos par muļķīšiem nabadziņiem neaizrīties ar pāvu mēlītēm.
