Galvenais ir ticēt. Vispirms ir jānotic sev un jātic brīnumiem. Un tad brīnumi notiek….
Galvenais ir ticēt. Vispirms ir jānotic sev un jātic brīnumiem. Un tad brīnumi notiek…
Sabiedrības attieksme pret realitātes šoviem ir diametrāli pretēja. Daļa tiem seko ar neatslābstošu interesi un fano par saviem favorītiem, citi apgalvo, ka tā ir nebaudāma smadzeņu skalošana, bet tajā pašā laikā nezin kāpēc ir lietas kursā par visu šovā notiekošo. Tomēr nonoliedzami, ka vairums ar interesi seko notikumiem, ja šovā piedalās pazīstami cilvēki. Smilteniešiem šāda iespēja bijusi pat vairākkārt. Viena no visjaunākajām aktualitātem ir Peles jeb Lienes Zostiņas uzvara tikko izskanējušajā “Talantu aģentūrā”.
Būs iespēja iet tālāk
“Tagad esmu to aptvērusi,” par savu uzvaru realitātes šovā saka Liene. To, ka viņa ir pirmā, smilteniete sapratusi tikai divas dienas pēc fināla. Tik liels bijis pārdzīvojums aģentūras pēdējā koncertā. “Līdz pēdējam brīdim neticēju, ka varētu būt fināla četriniekā, kur nu vēl pirmajā vietā. Vienīgais, par ko uztraucos, vai varēšu turpināt piedalīties šovā un iet tālāk. Sākumā bija domāts, ka tālāk ies pirmais četrinieks, kuram nāks klāt jauni dalībnieki, tomēr beigās uzzinājām, ka nākamajā aģentūrā tiks visi astoņi finālisti. Tāpēc biju pilnīgi mierīga un neuztraucos, jo zināju, ka man būs iespēja iet tālāk,” komentē Liene.
Ziemassvētku brīnums ir noticis
16. janvārī Talantu aģentūra turpināsies. Tajā piedalīsies arī Pele. Joprojām būs naudas balva — 20 tūkstoši. Līdzīgi būs šova spēles noteikumi — klāt nāks jauni dalībnieki un daļa tiks izbalsoti. Notiks koncerti. Tomēr būšot arī dažas izmaiņas, par kurām Liene vēl pagaidām neko nezina.
“Neesmu kareivīgi noskaņota,” par šā brīža izjūtām saka Liene un uzsver, ka ne jau nauda viņu vilina, bet gan tas, kas šovā notiek, cilvēki un darbs. “Patīk un ļoti gribas to visu darīt, bet tas nav par katru cenu. Tā ir mana iespēja, un es to gribu izmantot. Ne visiem tā paveicas. Ar mani Ziemassvētku brīnums tiešām ir noticis. Vienmēr esmu ticējusi brīnumiem, bet tā bremzēti. Joprojām ticu Ziemassvētku vecītim un katru gadu mierinu sevi ar domu, ka viņš kaut kur ir, tikai viņam neatliek laika līdz manīm atkļūt. Esmu diezgan sapņains cilvēks,” vērtē Liene.
Rodas vairāk neatlaidības un spēka
Droši vien viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem pēc uzvaras šovā ir, kā Liene tērēs iegūtos tūkstošus. “Tā naudiņa lielākoties tiks tērēta tādām lietām, kas līdz šim lika taupīt. Dēliņam daudz ko nopirkšu, mācību kredītu samaksāšu, arī mammai, kura daudz ir manā labā darījusi,” uzskaita Liene. Nu bet sev, tāpat vien priekam? “Nopirkšu sev zābaciņus! Joks!” pasmaida uzvarētāja.
Viņa atzīst, ka šobrīd ir liels vilinājums kārtīgi atpūsties, jo nogurums ir jūtams. “Ja sāk atpūsties, tad gribas vēl un vēl, un vairs nevar atrast sevī spēku, lai savāktos un cīnītos. Jo vairāk ir ko darīt, jo rodas vairāk neatlaidības un spēka,” salīdzina Liene.
Uzvarētāja piekrīt, ka tagad aģentūras skatītāji viņu vērtēs vēl stingrāk, bet tajā pašā laikā ikvienam cilvēkam tiek dota iespēja, un Liene to vienkārši cenšas izmantot.
Pirmajā reizē dodoties šovā, viņai bija bail no visa, kas bija gaidāms. “Zinot apkārtējo attieksmi pret relitātes šoviem un to, kā izturas pret šova dalībniekiem. Tajā pašā laikā man bija stimuls, kas deva spēku. Gribas paveikt kaut ko saistītu ar mūziku, lai tad, kad paaugsies Markuss, varētu viņam pastāstīt un lai viņam būtu mamma, ar kuru var lepoties. Tajā paša laikā ir grūti, ka dēliņu tik reti redzu un satieku,” stāsta Liene.
Mati bija stāvus gaisā
Sākumā šovā visi bijuši trīcoši, dreboši un nekādi. Liene secina, ka viņa sevī ļoti uzņem visu negatīvo. “Uzņemu un nelaižu ārā. Nemāku no negatīvā atbrīvoties. Atceros, kad pirmo reizi tiku pie interneta un izlasīju komantārus, mati bija stāvus gaisā. Ko tik visu cilvēki neraksta! Ar ko tik kurš neguļ, ko tik kurš nedara, kam tik kurš ir samaksājis. Tas viss bija šausmīgi, sākums bija ļoti grūts,” atzīstas Liene.
Tad noticis klikšķis. Viņa pat īsti neatceras to brīdi, bet tas bijis ap septīto šova nedēļu, kad viņa gatavojusi koncertam Bjorkas dziesmu, kurā varēja visu izteikt. Dziesma bija ļoti, ļoti mierīga, bet tajā pašā laikā — kliedzoša. “Varēju izbļaut savu sāpi, savas emocijas. Režisors teica, ka Bjorkas dziesmu dzied gluži cits cilvēks. Ar dzirkstelīti,” atceras Liene.
Interneta komentārus Liene lasa joprojām. Tā ir gluži cilvēciska interese, un tur neko nevar darīt. “Par pozitīvajiem komentāriem papriecājos, ja cilvēki uzraksta, ka viņiem patīk. Par negatīvajiem — kādā veidā esmu ieguvusi savu uzvaru — es vienkārši pasmejos un priecājos, ka cilvēkiem nav zudušas fantazēšanas spējas un ka viņi māk saskatīt visu ko interesantu. Vienkārši to visu pavēršu tā, lai man netraucē dzīvot. Nu jau kādu mēnesi varu šos komentārus lasīt ar smaidu sejā. Man tie izraisa tikai un vienīgi patīkamas emocijas. Ja cilvēkiem gribas runāt, lai viņi runā!” novēl Liene.
Visi aģenti ir ļoti jauki
Vērtējot šova dalībnieku savstarpējās attiecības, Liene secina, ka visi aģenti ir ļoti jauki un viņai nav bijušas problēmas kontaktēties. “Visi ir mīļi, katram ir savi plusi un savi mīnusi. Vienmēr varēja atrast kompromisu, lai būtu vieglāk sadzīvot,” saka smilteniete.
Tekila šovā bija pati jaunākā, viņai ir tikai 16 gadu. Liene — visvecākā. Tekila nereti vēlējusies uzzināt kolēģes viedokli par kādu konkrētu situāciju. Šīs sarunas Lienei deva emocijas un sajūtas, kas kompensēja dēliņa prombūtni. “Par katru no aģentiem var grāmatu grāmatas sarakstīt. Man ne ar vienu no viņiem konfliktu nebija. Sadzīvot varēja ar visiem, jo bija par ko runāt. Reizēs, kad negribējās runāt, viņi bija tik tuvi, ka nevienu citu sev tādā brīdī blakus nevarētu iedomāties,” stāsta Pele.
Negribējās tā vienkārši padoties
Pele aģentūrā, īpaši šova noslēguma posmā, atšķīrās no pārējiem dalībniekiem dziesmu tekstu izvēlē. Kā tie radās?
“Esmu pēc rakstura diezgan emocionāls cilvēks. Kad pati rakstu dziesmas, arī tās vienmēr ir vairāk vai mazāk emocionālas. Šovā dziesmu teksti bija atkarīgi no obligātajām frāzēm, kas tajās bija jāievieto. Nāca Ziemassvētki, un tēmas radās manī, vārdus es vienkārši pierakstīju. Klausījos dziesmu un rakstīju. Tā notika visās pēdējās nedēļās un arī fināla dziesmai, kura man ir ļoti, ļoti tuva. Man bija smadzeņu satricinājums, bet tik tālu jau bija noiets, ka negribējās tā vienkārši padoties. Dziesma jau bija iedota, zināju, ka tā būs jādzied. Klausījos, man bira asaras, pildspalva rokās un rakstīju. Nebija ne jausmas, cik dziesmai ir pantiņu un cik tā ir gara, jo dzirdēju to pirmo reizi. Nomierinājos, kad tekstu biju uzrakstījusi līdz pēdējam vārdam. Tad nāca apskaidrība, ka jāiet tālāk,” atceras Liene.
Varēju laimīgi braukt mājās
Sekoja fināla koncerts. “Nebiju gaidījusi tādu iznākumu. Sēdējām visi — aģenti un šova vadītāji Ella un Sneiks. Mums vienkārši pasaka, kad jāiet un kad jārunā. Tehniskie darbinieki, operatori un šova vadītāji ik pa brīdim austiņās dzird, kas notiek uz ekrāna, bet mēs sēžam, gaidām un nezinām neko.
Vispirms izsauca fināla astotās, septītās, sestās un piektās vietas ieguvējus. Ļoti cerēju, ka nebūšu astotā. Žēl, ka tas bija tieši Jenots. Biju šokā, ka Viktorija bija septītā. Priecājos, ka Tekilai bija sestā vieta. Pati biju pārliecināta, ka būšu no piektās līdz septītai vietai. Piektais — Rūdis. Tad jau iestājās šoks, jo sapratu ka esmu četriniekā. Vairāk man vispār neko nevajadzēja zināt. Es varēju laimīga braukt mājās,” soli pa solim notikumus atceras Pele.
Tūlīt atlīmēsies skropstas
“Tad visiem četriem bija jānostājas. Biju vienkārši laimīga. Pārņēma sajūta, ka debesis ir pie manām kājām un es kaut kur lidinos un plivinos kā eņģelis. Nevaru izstāstīt tās sajūtas. Mirklī, kad sauca ceturto vietu, biju gatava skriet ar smaidu sejā un pastieptām rokām pēc puķēm, jo biju pārliecināta, ka tā būs man. Bet pateica, ka ir Strautam. Tad šoks bija vēl lielāks. Nezinu, cik ilgi tur stāvējām, jo sākās burtiski eiforija. Pēc tam noskatījos koncerta ierakstu un redzēju, kā mēs ar Rumbiņu lēkājam un knosāmies — kā mazi idiotiņi. Nezināju, kur lai sevi liek. Trešajā vietā Čiepa! Čiepa, un zemāk par mani? Nekad nepieļāvu tādu iespēju. Kad sauca pirmo vietu, biju jau kaut kur “aizlidojusi”. Pasniedza man plakātu ar uzrakstu un paprasīja, kā jūtos. Vienīgais, ko varēju pateikt, ka man tūlīt atlīmēsies skropstas. Iedomājieties, man iebāž padusē piecus tūkstošus eiro, bet es domāju par savām skropstām,” komentē Liene. Pēc tam viņa vēl kādu pusstundu nekustīgi stāvējusi tajā vietā, kur saņēma balvu. Visi pārējie jau sākuši svinēt, bet Liene ar plakātu padusē un puķēm rokās birdinājusi asaras. Tam, ka saņēmusi balvu, viņa noticējusi tikai nākamajā dienā, kad noskatījusies koncerta ierakstu.
Vajag noticēt, un brīnumi notiek
Vai šobrīd Lienes dzīve ir kardināli mainījusies? Draugu kļuvis vairāk? “Man nekad nav bijis žēl atdot kaut vai pēdējo santīmu tuvam cilvēkam, ja viņam tas ir vajadzīgs. Man dzīvē diemžēl ir bijis daudz “labo draugu”, bet tāpēc es viņiem tagad neteikšu, lai nenāk klāt, ja viņi pēkšņi gribēs ar mani parunāties. Ir pietiekami daudz cilvēku, kuri darījuši man pāri, bet es viņus nenosodu. Es pasaku paldies, jo viņi man ir devuši spēku, lai varētu cīnīties tālāk,” secina Liene. Viņa piebilst — lai cik smagi dzīvē ir klājies, vienmēr ir bijis diedziņš, pie kā turēties. “Galvenais, vajag noticēt, un brīnumi notiek. Bet vispirms vajag noticēt sev,” pārliecināta Liene.
