Piektdienas vakarā Smiltenes kultūras un sporta centrā gluži vai katrā telpā valdīja neierasta rosība.
Piektdienas vakarā Smiltenes kultūras un sporta centrā (KSC) gluži vai katrā telpā valdīja neierasta rosība. Visur varēja manīt dažāda vecuma knēvelīšus.
Lai arī parasti, sakot knēvelītis, mēs iedomājamies kaut ko mazu un sīku, izrādās, ka mēdz būt arī divdesmit gadus un pat vecāki knēvelīši. Tiem, kuri vēl nav sapratuši, par ko ir šis stāsts, paskaidrosim, ka piektdien Smiltenes bērnu un jauniešu interešu izglītības centra deju kolektīvs “Knēvelīši” svinēja savu 20. dzimšanas dienu. “Iepriekšējā jubilejas pasākumā mēs svinējām tīņu vecumu, tagad esam nākamajā pakāpē – jaunieši,” pirms 20. gadu jubilejas koncerta secināja kolektīva vadītāja Laura Reimane. Lai arī sasniegta zināma pilngadība, kolektīvs joprojām ir uzticīgs savam sauklim: “Liels vai mazs, liels vai mazs, knēvelītis paliks tas!” “Turpināsim strādāt, neapstāsimies. Kā veiksies, to rādīs laiks,” vērtē vadītāja. Vaicāta par jubilejas dienas izjūtām, viņa atklāj, ka ir neaprakstāma sajūta – nostalģija vai eiforija, kad šķiet, ka atrodies lidojumā nedaudz virs zemes.
Jubilejas koncertā uz skatuves bija aptuveni 80 knēvelīšu. Tie, kas jau paaugušies, kā arī vecāki, vecvecāki un draugi – skatītāju rindās. Kolektīva vadītāja atklāj, ka pirms koncerta ir neliels satraukums, bet tas pāries. L. Reimane īpaši iepriecināta, ka svētku reizē uz skatuves būs arī viņas knēvelītis – dēls Jānis kopā ar draugiem, kuri šobrīd jau ir pāris gadus vecāki par deju kolektīvu.
“Kāpēc esmu atnākusi? Mans dēls Raivis ir viens no pirmajiem knēvelīšiem. Tagad viņam jau 24 gadi,” stāsta R. Zariņa. Viņa atceras, ka dēls uz dejošanas nodarbībām sākts vest no triju gadu vecuma. Par to lielu paldies viņa teic savai vīramātei, kura uzņēmusies rūpes par mazdēla gaitām. “Dejošana viņam gājusi līdzi visus šos gadus un kļuvusi par dzīvesveidu. Sākumā “Knēvelīši”, pēc tam – “Ieviņa”. Visu šo laiku nekad viņš nav teicis, ka apnicis vai negribētos iet uz mēģinājumiem,” gandarīta R. Zariņa. Ko bērnam dod aizraušanās ar dejošanu? “Ļoti daudz! Vispirms, disciplīnu. Katru reizi ir jābūt gatavībā, jārūpējas par tērpiem. Dejotāji sabiedrībā parādās ar citādāku stāju. Piemēram, Raivis nekad uz pasākumu nevarētu aiziet, ģērbies džinsu apģērbā, bet gan noteikti jābūt uzvalkam,” uzslavē mamma. Viņa pārliecināta, ja atkal būtu jāizdara izvēle, kā pirms 20 gadiem, viņa noteikti Raivi vestu uz deju nodarbībām. To, ka arī 24 gadu vecumā knēvelīši lieliski prot knēvelīšu dejas Raivis nodemonstrēja jubilejas koncertā gan deju skolotājai, gan mammai, gan arī pārējiem skatītājiem par prieku pārī ar Lieni Jēkabsoni nodejodams “Sprigulīti un grābeklīti”.
