Vecākiem vairāk laika ir jāvelta bērniem! Vai zinājāt, ka cilvēkam, kas ļoti, ļoti mīl saldumus, pietrūkst mīlestības?
Vecākiem vairāk laika ir jāvelta bērniem! Vai zinājāt, ka cilvēkam, kas ļoti, ļoti mīl saldumus, pietrūkst mīlestības? Vai ticat, ka horoskopa zīme ļauj izskaidrot cilvēka rīcību?
Tie ir tikai divi jautājumi un tikai viena no daudzajām atziņām, kuras varēja gūt, ieklausoties astroloģes Sarmītes Milleres sarunā ar Vidzemes novada lauku sievietēm. Jau rakstījām, ka šomēnes Blomē notika Labās pieredzes skola, kuras dalībnieces vēlējās uzklausīt speciālistu ieteikumus bērnu audzināšanā. Jautājumu, atbilžu un secinājumu šajos dialogos netrūka. Interesants bija astroloģes stāstījums, kurā viņa analizēja bērnu uzvedību, ņemot vērā viņu horoskopa zīmi. Var piekrist, var iebilst, bet galvenā vērtība, ko varēja iegūt, bija – jāprot ieklausīties mazajā cilvēkā un jāsaprot viņa vēlmes. Astroloģijas mācībā uzsvērts, ka bērns līdz septiņu gadu vecumam ir kā sūklis, kas uztver visu, ko vecāki viņā vēlas ielikt. Tomēr pieredze rāda, ka bieži vecākiem neatliek laika, ko veltīt savam mazulim. Kad attopas, ir jau par vēlu. Pretim stāv personība, kurai ir savi uzskati un sava pārliecība…
Nelielu ieskatu jūsu bērna rakstura skaidrojumā, kuru atklājusi S. Millere, varēsiet gūt arī laikraksta lapaspusē
Auniņi
Viņiem nevajadzētu likt piespiedu kārtā veikt monotonus darbus. Tomēr jācenšas iemācīt arī ilgstošus darbus, jo dzīvē viņiem būs nepieciešama pacietība. Tomēr ne pārāk ilgstošiem procesiem. Viņš nav Jaunava, Mežāzis vai Vērsis. Viņš ir Auns. Viņam vajag pastrādāt, bet pēc tam paskraidīt. Noteikti jāiemāca iesākto pabeigt, jo citādi viņš visu pametīs pusratā. Radīsies tikai spontānas idejas un dažādi varianti. Ak neizdevās? Nu tad man to vairāk nevajag! Un ķers jau nākamo darbu. Tad viņš mūžīgi visur mētāsies.
Ir tādi Auniņi, kuri mūžīgi kaut ko salauž, norauj vai apgāž. Tieši tad, kad mājās ir ciemiņi. Tā ir enerģija. Kad viņš ir viens mājās, tas var arī nenotikt. Pirms ciemošanās ir vajadzīgs šo bērnu nogurdināt. Jāliek iztērēt enerģiju – vislabāk kādās sporta nodarbībās, jo tad vakarā viņš mierīgi sēdēs un būs piedabūjams koncentrēties.
Aunam iepriekš nevajag teikt, ja kaut kur būs jābrauc. Viņam tas ir jāpasaka pēdējā minūtē. Ja mēnesi iepriekš pateiksi un ja viņš nevēlēsies turp doties, Auns uztaisīs tādu enerģētisko aizsardzību, ka tajā dienā kaut kas notiks mašīnas riepai vai vispār auto nebūs sameklējams. Tādu rezultātu panāks koncentrēšanās uz “negribu!”. Tā visa ir enerģētika, kurā mēs dzīvojam. Pāris dienas iepriekš pateikt Aunam ir ļoti laicīgi paziņots.
Vērsīši
Šīs zīmes puiši un meitenes ir nedaudz atšķirīgi. Puiši ir absolūti pasīvi. Smaida un runā tikai tad, kad zina, kāpēc tas jādara. Tāpat vienkārši neko nedara.
Meitenes vairāk pievēršas mākslai un skaistajam. Tā var būt daiļdārzniecība vai dizains. Protams, rotaslietas, bižutērija.
Puiši nav absolūti nevīžīgi, bet viņi vilks mugurā to, ko liks, jo viņiem tas nav būtiski. Tikai nelieciet viņam lieku reizi iet uz veikalu! Tā notiek līdz vecumam, kad viņš ierauga kādu meiteni. Tad Vērsim uzreiz vajag visu, un viņš savu “vērsisko” jēgu izprot citādāk.
Vērsi ir jāieinteresē. Neko nevarēs panākt, ja viņš nav ieinteresēts. Piemēram, piedāvājiet Vērsītim braukt atpūsties pa Latviju! “Ai, es negribu…” – “Nu tad paņemsim kvadraciklus, tu varēsi pastūrēt. Ja? Labi, tad braucam!”
Ar Vērsi ir ātri jākārto labvēlīga tirgošanās. Es – tev, tu – man. Tad viss notiek.
Vērsis ir atgremotājdzīvnieks. Tas nozīmē, ka viņam vienmēr ir jāsaka divreiz. Vienreiz pateiksi, atbildēs – vai tiešām obligāti jādara? Varbūt var iztikt? Ja pasaka otru reizi, tā ir stabilitāte, kas vērsim ir vajadzīga.
Dvīnīši
Dvīnis ir dubulta zīme. Viņš savā būtībā ir neizlēmīgs, jo nevar izprast, kas ir labāk un kas – sliktāk. Pat nemēģina to izprast. Tāpēc viņam ir ļoti grūti izvēlēties. Šiem bērniem ir jāiemāca izvēlēties no diviem vienu. No bara viņi vēl kaut ko spēs izvēlēties. Piemēram, ja būs 20 mantiņu, viņi vienu paņems, bet ja būs tikai divas – Dvīņiem sāksies problēmas.
Jāievēro, lai nepieļautu audzināšanas kļūdu, ko pieaugušam Dvīnim vairs nevarēs izlabot. Nevajadzētu atļaut Dvīnīšiem piedalīties tādās ģimenes apspriedēs, kur bērnu klātbūtne nav vēlama. Dvīnis ir komunikabls un visu dzird, visur grib piedalīties. Dvīnis uzsūc sevī informāciju, kad pieaugušie tikai parunājas un veido tenkas. Viņš nedzird sarunas sākumu, nav informēts par rezultātu, bet konkrēto informāciju izrauj no konteksta un stāsta citiem. Tā viņš iemācās virspusēji pielietot izrautus fragmentus, neiedziļinoties lietas būtībā. Dvīnim jāiemācās filtrēt informācija. Kur to ņemt un kam nodot. Tā ir komunicēšanas vērtība. Nav jēgas komunicēt, ja nav informācijas. Dvīnis trīs reizes pateiks kaut ko nereālu, un viņu pēc tam neviens neuztvers nopietni.
Piemēram, Dvīnim tikai jāpasaka, ka ir atvērts jauns veikals, lai viņš pats skrietu paskatīties, ko tur tirgo. Tad viņš to pats būs izzinājis un netenkos, ko dzirdējis cita stāstījumā.
Vēzīši
Tie ir vieni no tiem, ar kuriem ir diezgan lielas problēmas audzināšanā, kaut gan no malas izskatās, ka problēmu vispār nav. Viņi ir ļoti mierīgi, pienāk un pieglaužas. It kā viss būtu ļoti labi, tomēr viņi visu krāj sevī, un tas nāk ārā 14 vai 15 gadu vecumā, kad Vēzis atļaujas kaut ko pateikt saviem vecākiem. Tad vecāki dzird par visiem iepriekšējiem gadiem, jo atmiņa Vēzim ir superīga.
Vēzim noteikti ir vajadzīga atsevišķa telpa. Kaut vai mājās jāizkombinē tā, lai ar aizkariņu viņam var nodalīt savu stūrīti. Vēzim vajadzīga sava ala – ja tās nav, tad nebrīnieties, ka Vēzis mājās nepalīdz un nesakārto savas mantas. Viņu neinteresē sabiedriskas vietas. Būtiska ir sava istaba, sava virtuve un tamlīdzīgi. Tur būs kārtība. Jo ilgāk Vēzis būs sabiedriskā vietā kopā ar brāļiem vai māsām, jo sarežģītāk. Tas nozīmē, ka līdz 20 gadiem viņš būs kļuvis nevīžīgs.
Ja viņam būs sava vieta, kur citi nedrīkst aiztikt personīgās mantas, Vēzim celsies pašapziņa, kas ir ļoti nepieciešams.
Strīdēties ar Vēzi nevajag, jo viņš ir emocionāls. Tas ir līdzīgi, kā jūs strīdētos ar sienu. Vēzītis ievelkas savās bruņās, ir jums blakus, bet nedzird.
Pieaugušajiem – citādi. Viņi tik emocionāli dos pretī, ka vairāk nevēlēsities strīdēties. Vēzis ir atspulgs. Atnāciet mājās smaidīgi un sakiet: “Sakārtosim mantiņas!” Viss notiks. Bet ja to pateiksiet ar dusmām, viņš apskatīsies un domās: “Dabūšu vai nedabūšu pa mizu?” Sekos pauze. Ja pa mizu, tad kaut ko darīs, ja nē, nebūs nekādas reakcijas.
Lauviņas
Meitenīte Lauviņa ir absolūta princesīte. Viņai ļoti patīk darboties virtuvē. Patīk gatavot, patīk servēt galdu un pasniegt ēdienu. Jau no bērnības viņai patīk sevi “ielikt” šajā darbībā.
Par Lauvu var teikt, ka viņam vari nedot ēst un nemaksāt, bet noteikti vajag paslavēt. “Cik tu esi skaists! Cik tu šo darbu esi lieliski paveicis!” Tā ir nepieciešamība. Ja Lauvu paslavēs, tad viņš būs saule – spēs spīdēt un sildīt parējos. Pretējā situācijā – ja Lauvai nav, ar ko spīdēt, tad šī saule būs kompleksaina un atstumta. Tā vienmēr būs aiz mākoņiem, skaudīs citus un bļaus savu “es” tuksnesī, jo nevienam tas neinteresē. Ko cilvēks var bļaut, ja viņam nav, ko piedāvāt?
Lauvam jābūt kaut kam tādam, ar ko viņš spēj aizraut publiku. Vai nu jāgatavo vai jābūt uz skatuves. Lauvas pat skolā ļoti labi mācās ne jau tāpēc, ka viņiem padodas, bet tāpēc, ka ir kauns klases priekšā nezināt. Tā kaunas neizdarīt kvalitatīvi, jo vajadzīgs, lai viņas darbu novērtē.
Lauvas savā būtībā ir drāma. Tikko Lauvam kaut kas neizdodas, tā sākas traģisms. Kur ir Lauva, tur vienmēr izveidojas kāda drāma. Tas ir normāli, jo viņam ir tendence visu dramatizēt.
Turpmāk vēl.
