Ļaunuma impērija nav sabrukusi, bet paslēpusies daudzu sirdīs.
Ļaunuma impērija nav sabrukusi, bet paslēpusies daudzu sirdīs. Tāda doma ienāca prātā, izlasot “Dienas” mājas lapā naida pilnos komentārus zem raksta par Latvijas arhibīskapa Jāņa Vanaga dēla pēkšņo pazušanu, kas ģimenē ienesusi traģēdiju.
Vairākos komentāros autori ņirgādamies dod padomu lūgt dieviņu, lai tas atgriež dēlu un norāda, ka nu kristiešu vadonis ir dabūjis pēc nopelniem, jo pats ar savu noliedzošo attieksmi pret homoseksuālismu daudziem sabojājis dzīvi. Citi neslēpj prieku, ka tieši kristiešu ģimeni piemeklējusi nelaime. Nāk prātā evaņģēlijā aprakstītās pūļa ņirgas pie krustā piesistā Jēzus, aicinot Dieva dēlu parādīt dievišķo spēku un pašam nokāpt no krusta. Nu ir kaut kas līdzīgs. Tas tikai pierāda, ka pasaulē 2000 gadu garumā nekas nav mainījies. Kādreiz, lasot vēstures materiālus par kristiešu vajāšanām, nodomāju, nu reiz tas beidzies, jo mūsdienās nekas tāds vairs nav iespējams. Tagad saprotu, ka esmu bijis naivs. Iespējams, zvēriskie notikumi atkārtotos, ja tiem rastos labvēlīgi sabiedriskie apstākļi. Par ko tad kristiešu vadītājs izpelnījies tādu naida izvirdumu. Vai par to, ka sludinājis humānismu, aicinājis citam pret citu būt labestīgiem un līdzjūtīgiem? Vai par to, ka neatzīst perversijas, kas grauj ģimeni kā valsts un sabiedrības kodolu? Tie, kas stāv labā pusē, atzīst visu to pašu. Cita starpā, ir arī komentāri, kuri nosoda smējējus un aicina garīdznieka ģimeni būt stiprai. Notikušais atklāj, cik daudz mūsu sabiedrībā vēl ir ļaunuma, kas ir aktīvs un neļauj nostiprināties labajam. Stāv gan rakstīts, ka Tas Kungs teiks pēdējo Vārdu.
