Uznākušās karstās dienas ir saspringts darba laiks siena vācējiem. Zinot, cik daba kļuvusi kaprīza, jāsteidz sarūpēt nepieciešamās tonnas, kamēr tā dāvā saulīti.
Tādēļ, braucot no Valkas uz Rūjienu, pļavās redzami traktori un zāles pļāvēji. Uz šī fona atšķiras redzētais Ērģemes pagasta saimniecībā “Dūmi”, kur sienu ārda un vāc kopā ar rokām. Pats saimnieks Andris Milla smaida un stāsta, ka šaipusē ir palicis vienīgais, kurš sienu tā vāc. Taču kūtiņā ir tikai viena govs, un tad jau nav sevišķi grūti sapļaut zāli un izžāvēt. Lai tikai laiks ir labs. A. Milla stāsta, ka vairs uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kuri sienu gatavo ar rokas izkapti un grābekļiem. Drīz palīgā pienāk dzīvesbiedre Zita Roze. Viņa uzskata, ka, vācot sienu ar tehniku, tajā nokļūst arī smiltis. “Mums vienai govij pietiek ar trīs tonnām. Tomēr daudz kas atkarīgs arī no tā, cik katrs spēj fiziski saražot. Trīs tonnas ir vēlamais daudzums, citas izejas jau nav. Jāatstāj arī mazliet rezervei, jo nav zināms, cik gara ievilksies ziema. Lielo ganāmpulku turētāji lietainā laikā gatavo skābbarību, bet mums šis variants neder. Kad rulli atver, tas jāizbaro divās dienās. Viena govs jau nevar apēst tādu daudzumu,” stāsta Z. Roze. “Dūmu” saimnieki bez savāktā siena vēl audzē saknes, bet veikalā nopērk mikroelementus, ar ko piebarot govi. Viss notiek kā senajos laikos.Gribu zināt, vai no vienas govs ir atspaids ģimenei. Zita stāsta, ka noteikti ir, tādēļ arī jāraujas. “Pienu pārdodam arī kaimiņiem, bet paši mājās gatavojam biezpienu, krējumu un sviestu. Atspaids patiesībā ir ļoti liels. Kādreiz, kad aizbraucam uz veikalu, tad nevaram vien izdomāt, cik paciņas biezpiena ņemt. Divi litri krējuma noteikti jāpērk, jo tādu daudzumu iztērējam divās, trijās dienās, taču piena produkti veikalā maksā dārgi. Tagad, kad ir govs, to visu varam pagatavot uz vietas – mājās,” saka Z. Roze.Viņa piebilst, ka tikai ļoti daudz jāstrādā, tad tas viss būs. Turklāt, ēdot mājās gatavoto krējumu, daudz jākustas, citādi drīz vien resnuma dēļ vairs paiet nevarēs, bet tas nu laukos neder. Agrāk esot vēl bijuši kaimiņi, kuri turējuši vienu vai divas gotiņas. Tagad citur cilvēki jau kļuvuši veci un nespēj uzturēt mājlopus, citviet atkal lauku mājas iekārtojuši kā vasarnīcu, kur pavadīt vien vasaru. “Kad aizbraucu uz pilsētu, redzu, ka kādreizējie ērģemieši jau dzīvo pilsētā, citi aizbraukuši uz ārzemēm. Tā te notiek,” skaidro Zita. Tomēr visu platību arī “Dūmu” saimnieks viens pats nevar nopļaut. Jāprasa palīdzība kādam, kuram ir tehnika. “Nav vairs tā kā agrāk, kad vīri rindā stāvēja vālā. Tagad ir viens pļāvējs un nesanāk vairs nekādas div’ pļaviņas,” ar humoru saka Z. Roze.Tomēr “Dūmos” šogad govij būs siens, bet tas liecina, ka vismaz šajās mājās cilvēki vēl dzīvos.
