Nav tiesa tenkām, statistiķiem gausiem.
Nav tiesa tenkām, statistiķiem
gausiem,
Ka Latvija ir nabadzīga valsts.
Mēs smeļam gudrību ar zelta
kausiem
No avotiem, kas nesīkst,
neaizsalst.
Mums katram sava saules daina
pieder
Un sava leģenda, savs
dārgakmens.
Bet Kalpaka un Raiņa svētā priede
Ik sirdī atvases un saknes dzen.
Ap gurniem dižo Daugaviņu jožam,
Kā ordenis mirdz Inesis pie krūts.
Mūs grezno Gaiziņš — bruņcepure
spoža,
Zils apmetnis no jūras viļņiem šūts.
Ikkatram mums pa birztaliņai savai,
Pa ievu līcim, sila purenei,
Pa cīrulim, pa nenopļautai pļavai,
Pa taurenim, kas “Plaukstiņpolku”
dej.
Cik spējam citiem dot, tik pretī
ņemam.
Mums visa gana, lepnuma vien
maz.
Kam vēl tik cēlā vietā tēvu zeme,
Kam tik daudz draugu — vai gan
nabags tas?
