Rupjmaize, cūku pupas, pelēkie zirņi un “Melnais balzams” – tās ir lietas, par ko ir sajūsmā 64 gadus vecais veterinārārsts Deivids Kravfords (David Crawford) no Skotijas.
Rupjmaize, cūku pupas, pelēkie zirņi un “Melnais balzams” – tās ir lietas, par ko ir sajūsmā 64 gadus vecais veterinārārsts Deivids Kravfords (David Crawford) no Skotijas. Sirmo kungu iepriecināja arī karstais laiks un laipnie un draudzīgie cilvēki.
Deivids nedēļu ciemojās pie Valkā praktizējošās veterinārārstes Ingrīdas Vilnes, kura kādu laiku strādāja un mācījās pie sava amata brāļa Skotijā. Viesa sarunā ar “Ziemeļlatviju” Ingrīda uzņēmās tulka pienākumus.
Viens no otra gūst pieredzi
Deivids ne vien izbaudīja Ingrīdas viesmīlību, bet arī konsultēja dažus četrkājainos pacientus ar sarežģītām un hroniskām kaitēm. Braucot uz mājām, skotu ārsts līdzi ņems vairākus mājdzīvnieku rentgena uzņēmumus, analīzes un uztriepes. Ingrīda uzskata, ka neviens ārsts nav Dievs, tāpēc arī Deividam nepieciešams laiks un nopietnāka izmeklēšana, lai palīdzētu latviešu mājdzīvniekiem.
Viesis kopā ar Ingrīda pabija četrās privātpraksēs, kā arī piedalījās Valkas rajona veterinārārstu salidojumā Blomē, kur viņam pirmo reizi mūžā bija jāizbauda pirts prieki.
Deivids dzīvniekus ārstē jau kopš 1966. gada. Viņš jau 20 gadus savā klīnikā strādā viens, bet pēdējos gados izmanto aizvietotāja pakalpojumus, jo vēlas nedaudz atpūsties un atvilkt elpu, ceļojot un apskatot citas zemes. Vislabprātāk veterinārārsts strādā ar kaķiem un suņiem, jo uzskata, ka ar lauksaimniecības dzīvniekiem jānodarbojas gados jaunākiem kolēģiem. Deivids atzīst, ka darbs viņam ir ne tikai mūža lielākais hobijs, bet arī bauda.
“Esmu laimīgs cilvēks, ka ar savu hobiju pelnu iztiku,” smaida ārsts. Viņš ir gandarīts arī par to, ka dzimtenē viņa nodarbošanās ir prestiža lieta. Cilvēki ciena veterinārārstus.
Ciemojoties Valkā, Deivids Ingrīdai iemācījis, kā pareizi jākastrē trusis un arī citas specifiskas lietas, ko latviešu vererinārārste agrāk nebija darījusi.
“Ir dažas operācijas, ko Skotijā veic pilnīgi citādi. Deivids parādīja, kā veic, piemēram, suņa ceļgala krusteniskās saites operāciju,” stāsta Ingrīda.
Savukārt Deivids brīnījās par to, ka kaķim, kurš nokļuvis vizītē pie ārsta, var uzlikt uzpurni, lai dzīvnieks nesakostu vai nesaskrāpētu saimnieku vai ārstu. Viņš bijis sajūsmā arī par adatu, kurā šujamo materiālu var ievērt no augšas. Medicīniskais instruments esot ērti lietojams tiem mediķiem, kuriem ir vāja redze. Skotijā pagaidām tādas lietas vēl neizmanto.
Deivids novērojis, ka latvieši, līdzīgi kā skoti, pret mājdzīvniekiem izturas ar mīlestību un atbildības sajūtu. Arī viņam mājās dzīvo suns un kaķis. Vēl dakteris ir pārsteigts, ka gandrīz katrs latvietis ir lasījis Džeimsa Heriota literāros darbus par dzīvniekiem. Deivids mācījies kopā ar slavenā Heriota dēlu, pazīst visu ievērojamo ģimeni. Viņš uzskata, ka latvieši ir gudra tauta, kas lasa grāmatas, bet vairākums spēj arī komunicēt vairākās valodās.
“Daudziem cilvēkiem Skotijā ir problēmas pat ar savu vietējo valodu, jo pie mums dialektu ir daudz,” atklāj Deivids. Uz jautājumu, vai viņš valkā skotu svārkus, Deivids atbild noliedzoši. Sirmais kungs uzskata, ka viņa figūra tam neatbilst. Lai valkātu kiltus, jābūt resnām un spēcīgām ciskām. Viņš absolūti neizskatoties pēc skota, tie pārsvarā esot neliela auguma ar sarkanīgiem matiem.
Strādā suņu policists
Skotijā, tāpat kā Latvijā, pastāv arī klaiņojošo dzīvnieku problēma. Tos īpašs suņu policists atved uz policiju. Ja dzīvniekam mājas neizdodas atrast, viņam uzturoties savākšanas punktā, tad nogādā lielā patversmē. Bieži vien Deivida dzimtajā pilsētā ieklīstot pamesti dzīvnieki pat no Glāzgovas. Visbiežāk nelaimīgos dzīvniekus izmet no braucošām automašīnām vai atstāj piesietus pie veikaliem. Līdzīgi kā tas notiek arī Latvijā. Skotijā pastāv dažas valsts subsidētas sterilizācijas un kastrācijas programmas. Skotijā ir vesela paaudze kaķu, kas ir dzimuši brīvībā un nekad nav jutuši vēlmi dzīvot pie cilvēkiem. Lai noķertu un sterilizētu šos mežonīgos dzīvniekus, valsts šim mērķim ir iedalījusi naudu. Pēc sterilizācijas tos palaiž brīvībā.
Deivids zina, ka arī Valkā darbojas dzīvnieku patversme, un ir par to patīkami pārsteigts. Viņš uzskata, ka Latvijā, tāpat kā visās ekonomiski attīstītās valstīs, tik tiešām cenšas rūpēties par dzīvniekiem.
Brīnās par silto Baltijas jūras ūdeni
Deivids Latvijā izbaudīja vasaras priekus – peldējās Baltijas jūrā, Valkas apkārtnes ezeros un Gaujā.
“Neticēju, ka jūrā var būt tik silts ūdens. Latvijā ir daudz siltāks klimats nekā Skotijā,” secina skots. Viņš ir pārsteigts arī par Latvijas ūdenskrātuvju tīrību.
Sarunas laikā Deivids joprojām bija negaidītā pārsteiguma varā, jo aizbraucot uz stāvajiem krastiem pie Gaujas, īpaši ciemiņam saksofonu spēlēja valcēnietis – jaunais mūziķis Jānis Gudrinieks. Deivids ir liels džeza mūzikas cienītājs. Viņš oktobrī Ingrīdu ielūdzis uz Skotiju, lai viņa kopā ar meitu varētu pabūt populārā džeza festivālā.
Apmeklējot slavenā meļa un piedzīvojumu meklētāja Minhauzena muzeju Duntē, Deivids ir nolēmis izlasīt grāmatu par šo varoni. Pirms tam skots nav zinājis, ka Minhauzens ir reāla persona. Deivids gribētu redzēt vēl daudz ko, diemžēl laiks ierobežo dažas vēlmes. Sirmais kungs iecerējis Latviju apciemot ziemā, jo mūsu valsts viņam ļoti iepatikusies. Ziemas Skotijā neesot tik bargas, tāpēc viņš vēlas izbaudīt arī visus šī gadalaika priekus. Deivids ir diezgan azartiska rakstura cilvēks. Nesen kopā ar draugiem Viņš sešas dienas ar kanoe ceļoja pa Skotijas rietuma daļas salām un dzīvoja teltī.
Iemācījies ēst sēnes
Lai arī Deivids vienai no lielākajām baudām – ēšanai – pievēršot mazu uzmanību, tomēr Ingrīda viņu lutina ar gardām maltītēm. Dakterim garšojusi soļanka. Viņš ir pārsteigts, ka Latvijas veikalos ir nopērkama augstas kvalitātes gaļa. Ingrīda atklāj, ka draugs neesot liels gaļas ēdājs. Deividam patīk arī Ziemeļvidzemes plašie un tīrie meži, kur aug ēdamās sēnes. Skots ir pārsteigts, ka šeit pat mazi bērni pazīst un lasa sēnes. Deivids ir pārliecinājies, ka latvieši lieliski sēnes prot arī pagatavot. Dzīvojot Skotijā, Ingrīda devās uz mežu sēņot un Deividam pagatavoja mērci. Sākumā viņš jocīgi skatījies un nav sapratis – ēst vai ne, bet, redzot, ka Ingrīda ar gardu muti notiesā sēnes, arī pamēģinājis. Joprojām Deivids ir sajūsmā par šiem ēdieniem. Viņam ļoti garšo viens no latviešu nacionālajiem ēdieniem – vārīti pelēkie zirņi ar speķi.
