Kopš pagājušās nedēļas Brantu pagasta bibliotēkā var izmantot interneta priekšrocības. Tas bibliotekārei paver plašākas iespējas.
Kopš pagājušās nedēļas Brantu pagasta bibliotēkā var izmantot interneta priekšrocības. Tas bibliotekārei paver plašākas iespējas.
“Pagājušā gada beigās pašvaldība bibliotēkas vajadzībām iegādājās divus datorus. Vienu izmantos lasītavas apmeklētāji, otrs domāts bibliotēkas darbinieku vajadzībām,” informē Brantu pagasta bibliotēkas vadītāja Līga Skujiņa. Šobrīd vadītājas datoram jau pieslēgts internets, otram pieslēgumu veiks pavasarī.
Jau tagad internetu var izmantot arī skolēni, ja viņiem tas nepieciešams mācību materiālu sagatavošanai. “Spēlītes un citas izklaides būs jāatliek līdz laikam, kad internets būs arī lasītavas datoram,” atgādina bibliotekāre.
Viņa ir gandarīta, ka tagad arī Brantu bibliotēka būs iekļauta vienotā tīklā, kas ievērojami atvieglos darbu. Ja apmeklētājiem būs nepieciešama kāda īpaša grāmata, tagad varēs iekļūt jebkurā katalogā un vajadzīgo atrast. Bibliotekāre gan pieļauj, ka ikdienas apmeklētājam datora un interneta klātbūtne neko nenozīmē, jo cilvēks atnāk uz bibliotēku un paņem jaunāko grāmatu vai žurnālu. “Tiem brantēniešiem, kuri dzīvo centrā un ikdienā izmanto internetu un kuriem tas ir nepieciešams, pieslēgums jau ir mājas datoram,” secina L. Skujiņa.
Brantu pagasta bibliotēka tikai neilgu laiku atrodas jaunās telpās pagasta centrā. “Kā nakts pret dienu,” darba apstākļus salīdzina bibliotēkas vadītāja. Tagad viņa strādā siltās, gaišās un izremontētās telpās. Vecajā vietā dažbrīd pat mēnesi nav bijusi elektrība un siltumam nācies kurināt krāsni. Pēc jurģiem palielinājies apmeklētāju skaits, jo vairums brantēniešu dzīvo centra apkārtnē. Tiesa gan, tagad pēc jaunākajiem žurnāliem un grāmatām vairs tik viegli nav atkļūt tiem izdzīvotājiem, kuri mīt no centra attālajos Brantos. “Tomēr mums ir uzticīgi apmeklētāji, kuri regulāri brauc arī no tālākām pagasta sētām,” uzslavē L. Skujiņa. Viņa aprēķinājusi, ka pagastā ir aptuveni 100 iedzīvotāju, kuri regulāri izmanto bibliotēkas pakalpojumus. Lielākoties tie ir strādājošie, arī pensionāri. Mazāk lasītāju ir jaunās paaudzes vidū, kaut gan arī starp skolēniem ir daži čakli grāmatnieki. “Ar varu nevienu lasīt nepiespiedīsi,” secina L. Skujiņa. Sākumā viņa jaunāko paaudzi centusies ieinteresēt ar datora pieejamību. Dažs pieklājības pēc aplūkojis kādu grāmatu, bet interese par datoru tomēr ņem virsroku.
