Brantēnieša Andreja Kļaviņa viedokli veidojusi gan paša medību pieredze, kas skaitāma no 80. gadu sākuma, gan uzklausītie tēva un vectēva padomi. Viņš uzskata, ka meža dzīvnieku vakcinācija, kas, nenoliedzami, ir apsveicama aktivitāte, tomēr dara arī zināmu kaitējumu medību saimniecībai. Ja savulaik šī slimība lapsu populāciju ik pa laikam samazināja, atstājot spēcīgākos dzīvniekus, tad šobrīd lapsas, pateicoties labvēlīgajiem dzīves apstākļiem, savairojušās tiktāl, ka meža dzīvnieki redzami ne vien klejojot pļavās un tīrumos, bet pat mitinās cilvēku mītņu tuvumā. “Lapsa pēc savas būtības ir lielmežu dzīvnieks. Ja to skaits būtu optimāls, tai vispār nebūtu mežmalā jārādās. Dienā viņa dzīvotu pa lielo mežu, izņemot pavasara riesta laiku. Tad viņas visas ir aktīvas,” uzskata A. Kļaviņš. “Ir vairākas likumsakarības. Lapsa pieder pie sīkajiem plēsējiem, dabisko ienaidnieku viņai ir ļoti maz. Vienīgi vilks, ar kuru viņa cenšas nesatikties. Konkurenti barības bāzē lapsai ir cauna, jenots, arī āpsis. Konkurence no caunu un jenotu puses ir liela, jo tos īpaši nemedī. Tāpēc lapsa ir spiesta nākt ganīties uz lauka.”Posts, ko tā nodara, ir liels. Kad mežā pārtiku viņa nevar sameklēt, tā dodas uz lauku pēc pelēm, ar kurām tur varētu tikt galā vanags, klijāns vai stārķis. Lapsa nešķiro, tā ķeras klāt visam – perētājputnu mazuļiem, olām, zaķu un stirnu mazuļiem. Lauku irbes, kuras perē uz zemes, ir pazudušas. Kad lapsai mazuļi paaugušies, tie jāradina pie gaļas, tāpēc tā dodas uz pagalmu pēc vistas. Nākamajā dienā paķer otru no tā paša pagalma.Lapsu skaits, ieskatoties vēsturē, Latvijā ir ļoti palielinājies. Pirms kara, 20. gados, ir bijis uzskaitīts ap 14 tūkstošiem lapsu visā valstī. Vectēvs stāstījis, kā ar zirgiem un uz slēpēm mednieki pat vairākas dienas dzinušies pakaļ vienai lapsai. Laba lapsas āda tolaik maksājusi no 30 līdz 120 latiem. Zemnieciņam, kas strādājis pie saimnieka, gada alga bijusi 100 latu. Toreiz latam bija cits svars. Padomju gados bija obligāts ādu nodošanas plāns. Stimulam par labi sagatavotu ādu deva limitēto medījamo dzīvnieku papildu licences. Tie bija lapsu medīšanai labvēlīgi laiki.Mūsdienās apstākļi un motivācija nav medniekiem tik labvēlīga, kaut gan jāmedī būtu vairāk, uzskata A. Kļaviņš.
