Kembridžas universitātes maģistre Lauma Skrūzmane šo gadu pavada Japānā.
Kembridžas universitātes maģistre Lauma Skrūzmane šo gadu pavada Japānā. Viņa ir Kembridžas un Oksfordas 10 studentu apmaiņas grupā, kuras uzdevums ir mācīt japāņiem dzīvo angļu valodu, pašiem apgūstot japāņu valodu. Angļu valodu valcēniete māca bērniem un grupai juristu.
Lauma gadu mijā bija ieradusies Valkā, bet “Ziemeļlatvijai” neizdevās viņu sastapt. Daudzi valcēnieši labvēlīgi apskauž Skrūzmaņu ģimeni par to, ka viņiem ir izdevies rast saskaņu ar bērniem, lai viņi labi justos plašajā pasaulē.
“Kā mēdz teikt, bērni stāv uz mākoņa maliņas un izvēlas, pie kuriem vecākiem iet un pie kuriem ne. Mums ir laimējies — atnākušas īstās meitas. Patiesībā jau visi bērni ir labi. Jautājums vien — kāda ir labuma mēraukla.
Kurš zina, vai smalka izglītība un atpazīstamība sabiedrībā ir laba bērna iezīmes. Abi vecāki tūdaļ iebilst, jo tas ir tikai viens no daudziem aspektiem, bet nebūt nav kritērijs, lai sacītu — labs bērns. “Nozīmīgākas ir rakstura un cilvēciskās īpašības. Kas attiecas uz izglītību, mēs meitām esam devuši tikai kaut kādus impulsus. Viss, ko ir panākušas Lauma un Ieva, ir viņu pašu sasniegtais, viņu ieguldītais darbs mērķa īstenošanā. Mēs, protams, neesam viņas atrunājušas no sava ceļa meklēšanas, bet neesam varējuši arī finansiāli atbalstīt. Pašas gribēja un pašas darīja,” uzskata Dzintra un Arturs. Viņš piebilst un smaida, ka gribas jau domāt — meitu attīstības process ir bijis noteikts gēnu līmenī.
Zināšanas ļauj celt inteliģences līmeni
Dzintra vēlreiz uzsver, ka cilvēka vērtības mēraukla ir viņa attieksme pret cilvēkiem. Iespējams, ka izglītība un panākumi sabiedrībā vairāk izceļ un izspīdina cilvēka negatīvās īpašības. Tiesa, pasaule kļūst aizvien pragmatiskāka un nežēlīgāka. Dzintra ir pārliecināta, ka jau tuvā nākotnē izglītībai būs milzu nozīme. “Ja šobrīd vēl var visādi, mums valdībā ir cilvēki ar šādām un tādām izglītībām, tas ir tikai pārejas periodā. Vecajā Eiropā ir pavisam citi izglītības standarti. Mēs taču visapkārt redzam — ja cilvēkam ir izglītība, viņš labi orientējas dažādās dzīves jomās,” prāto Dzintra. Arturs piebilst, ka laba izglītība nes sevī arī inteliģences komponentus. Zināšanas ļauj celt inteliģences līmeni. Protams, ja tās nav pašā pamatā, tad nebūs arī ko vairot.
Ar mājasdarbu pildīšanu ir par maz
“Mūsu gadījumā ar bērniem ir veidojusies interesanta sakritība — vecāku audzināšana un mīlestība ir viena sastāvdaļa, bet ļoti daudz bērniem ir devusi Valkas skola. Tā patiesi ir veiksmīga sakritība, jo savienojās skolas došana, vecāku atļauja un bērnu darīšana. Šo komponentu sasaiste ir ļāvusi panākt to, kas ir noticis. Labu izglītību nevar iegūt pildot tikai skolotāja uzdoto mājasdarbu,” pārliecināti vecāki. Viņi izceļ skolotājas Rudītes Rabuško nopelnus Laumas sagatavošanā debatēm, Ingrīdas Hedemarkas devumu angļu valodas zināšanās, skolotājas Violas Levinas pūliņus matemātikas mācīšanā, Dianas Magones ieguldījumu latviešu valodas pilnveidošanā. Visas šīs skolotājas ir tādas, kuras allaž ir gatavas dot, skolēnam vien jāprot paņemt, jābūt gatavam ņemt.
Dz. Skrūzmane priecājas, ka no Valkas pasaulē ir aizgājis daudz skolēnu un, iespējams, viņi savu valsti pārstāv labāk nekā Latvijas valstsvīri.
Arī tagad Japānā Laura daudz stāsta par Latviju. Interesanti, ka japāņu juristi zina latviešu mūziku, jo īpaši Pēteri Vasku. Nesen Japānā viesojās arī diriģents Mariss Jansons. Japāņi zina, ka viņš ir latvietis. Arī latviešu kori šajā zemē ir pazīstami. Protams, tie ir labi izglītoti juristi, nevis vidusmēra japāņi. Par Latviju Lauma stāsta arī bērniem. Viņai ir patīkami, ka mazuļi pēc sarunām mājās internetā ir sameklējuši arī citas ziņas un izdrukājuši Latvijas karodziņu. Tas nozīmē, ka bērni ir ieinteresējušies par tālo un nezināmo zemi un kaut kāds pleķītis viņu apziņā būs aizņemts ar ziņām par Latviju.
Japāna ir valsts ar eiropietim ļoti atšķirīgu kultūru un tradīcijām. Laika starpība ar Latviju ir septiņas stundas. Kad Lauma mācījās Amerikā, viņa bija septiņas stundas vecākiem aizmugurē, tagad ir septiņas stundas priekšā. Nedaudz padzīvojusi Japānā, viņa sākusi saprast, kā sabiedrībā jūtas citāds cilvēks. Viss ir citāds — cilvēku augums, sabiedrībā pieņemtās normas, ēdiens un tā joprojām. Laumas situāciju atvieglo tas, ka viņa nav viena, kā, piemēram, valcēniete Guna Vējiņa, kura dzīvoja japāņu ģimenē. Lauma dzīvo kopmītnē kopā ar pārējām Kembridžas studentēm. Japāņu vidē viņa ir tikai dienā un tajā iedziļinās tik, cik pati vēlas.
Ciena pieaugušos cilvēkus
Svešā un tik atšķirīgā valstī jaunu iespaidu ir daudz. Japāņos ir ļoti dziļi ieaudzināta cieņa pret vecākiem cilvēkiem. Kad Lauma strādā ar bērniem, viņiem aizmugurē ir auklīte – audzinātāja, kura seko katram bērna uzvedības sīkumam, norādot, kā pateikties, kādu žestu lietot konkrētajā situācijā. Mazuļi to visu apgūst jau pirmsskolas vecumā. Pēc nokļūšanas skolā nepastāv pieauguša cilvēka cienīšanas jautājums. Nevienam pat prātā neienāk, ka pret pieaugušo varētu izturēties divdomīgi un ar necieņu.
Otrs japāņu sadzīves aspekts ir tāds, ka valstī ne mazākajā mērā nav jūtama kriminogēnā situācija. Droši vien, ka noziedzība arī tur eksistē, bet tā nav jūtama sadzīvē. Lauma stāstīja, ka arī tur mēdz būt sadzīviski konflikti. Parasti japāņi viens pret otru ir uzsvērti pieklājīgi, bet, piemēram, metro un biļešu rindās mēdz būt gadījumi, kad kāds mēdz iespraukties bez rindas, pagrūstot priekšā un aizmugurē stāvošos. “Ja pie mums parasti uz kopējā fona izceļas atsevišķi pieklājīgi cilvēki, tad Japānā vispirms ierauga šos atsevišķos nepieklājīgos tipus,” ironizē Arturs.
Par labāko relaksāciju uzskata alkoholu
Pie Japānas īpatnībām noteikti jāmin sievietes niecīgā loma sabiedrībā. “Ir skaidri redzams, ka visos nozīmīgākajos amatos strādā tikai vīrieši. Arī ģimenes dzīve Japānā izskatās mums neierasti — vīrietis pēc darba vispirms dodas uz krogu, nevis uz mājām. Vidusmēra japānim nozīmīgākā relaksācija ir alkohola baudīšana. Katrā ziņā pēdējie vilcieni vakarā ir cilvēku pilni. Tiesa, tur iereibis cilvēks nav tendēts meklēt kašķi un kaut kādā veidā izrādīt savu agresivitāti. Iespējams, ka mazpilsētās ir citādi, bet miljonu pilsētā Fukuokā Japānas dienvidos tas ir acīm redzami. Tā ir trešā lielākā pilsēta uzlēcošās saules zemē, turklāt atrodas aktīvākajā seismiskajā zonā. Lauma jau ir izjutusi nelielas dabas katastrofas.
Visdīvainākais Japānā ir māju numerācijas sistēma — katrā ielā mājas numurs atbilst konkrētās ēkas būvēšanas laikam. Ielā uzceltajai pirmajai mājai ir pirmais numurs un tā joprojām. Protams, nezinātājam šādā sistēmā grūti orientēties, tāpēc tikšanos parasti norunā zināmu ielu stūrī vai pie kādām populārām sabiedriskām celtnēm. Aicinot ciemos cilvēku, kurš konkrētajā namā nav bijis, adreses nosaukšana nedod informāciju, lai šo ēku viegli sameklētu.
Apmeklēt koncertus ir stilīgi
Japānā jauniešiem pašlaik ļoti moderni ir apmeklēt klasiskās mūzikas koncertus, mākslas izstādes un citas vietas, kas saistītas ar intelektuālajām vērtībām. Tas ir ļoti stilīgi, bet grūti saprast, vai šo vietu apmeklētājiem tā patiesi ir nepieciešamība, vai tā ir tikai nodeva modei, lai draugu kompānijā padižotos, ka esmu tur bijusi. Kultūras dzīve lielpilsētās ir ļoti rosīga, iespējas ir bezgalīgas, izstāžu piedāvājums ir gandrīz neaptverams.
Japāņu dzīvē milzīga nozīme ir tradīcijām. “Viņiem patiesi lielāka nozīme ir tradīcijām, nevis ticībai. Japāņiem būtiska ir miera rašana apkārtējā vidē, uzvelkot īsto tērpu. Latvijā tautastērpu dažkārt apģērbj sievietes, vīriešiem tas sen ir zudis. Ikdienā neviens vīrietis templī neparādās nacionālajā tērpā. Tā ir noticis lielākajā daļā valstu. Ikvienai japāņu sievietei garderobē ir kimono, un vismaz divas reizes gadā viņa to uzvelk. Japānā ir redzamas sievietes, kuras savu tērpu godā arī ikdienā — viņas ir sastopamas gan metro, gan visās citās sabiedriskās vietās.
Ēdiena krāsa uz šķīvja virpuļo
Eiropieši pamatoti uzskata, ka japāņi ir līderi informācijas tehnoloģiju jomā. “Varbūt tas ir smieklīgi, bet Lauma mums stāstīja par klozetpodu ar sešām programmām. Šīs ierīces iespējas ar tālvadības pulti vidusmēra eiropietim grūti iedomāties. Eiropiešu apgalvojums, ka Japānā elektronika ir lētāka nekā Eiropā, neatbilst patiesībai. Tiesa, par līdzīgu naudiņu Japānā ir nopērkama jaunāka tehnika, bet tas nav lēti,” Laumas stāstīto komentē tētis. Viņš piebilst, ka eiropietim jādomā, ko pirkt un ko ne, jo japāņu elektronikas parametri un lietošanas aspekti būtiski atšķiras no Eiropā pieņemtā.
Lauma jau ir pieradusi ēst japāņu tradicionālos ēdienus, piemēram, astoņkājus, kuriem pēc sagatavošanas uz šķīvja mainās ādas pigmentācija — krāsas virpuļo gluži kā gaismas diskotēkā. Lauma ir viesojusies japāņu ģimenēs, tāpēc zina, ko viņi ēd ikdienā un svētkos.
Vecāki uzskata, ka Laumai japāņu valodas zināšanas noteikti noderēs. Tā viņai ir sestā valoda. Varbūt krievu un vācu valoda ir zināma tikai sadzīvei nepieciešamajā līmenī, bet angļu un franču valodas prasme Laumai ir lieliska.
Arturs un Dzintra seko arī otras meitas Ievas dzīves gaitām. Kādu laiku viņa strādāja Latvijas Unibankas Smiltenes filiāles Valkas norēķinu grupā. Ievai šis darbs likās nedaudz vienmuļš un garlaicīgs. Nu viņa ir kļuvusi par pasniedzēju Rīgas Uzņēmējdarbības koledžā. Iespējams, darbs bankā bija ērtāks, tomēr tagad ir interesantāks. Skrūzmaņi seniori lepojas ar savām meitām un vēl, lai arī visiem citiem vecākiem bērni ierastos no skaistākās mākoņa maliņas.
