Šonedēļ Saeima komisijām nodeva izskatīšanai Nacionālās apvienības “Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputātu ierosinājumu valsts valodas nezināšanas dēļ izslēgt no Saeimas sastāva Saskaņas centra frakcijas deputātu Valēriju Kravcovu. Batālijas ap Kravcova valodas nezināšanu ilgst jau labu laiku, kaut patiesībā lieta ir skaidrāka par skaidru. Parlaments nav deputātu dēļ, bet gan tādēļ, lai tajā ievēlētie kalpotu savai valstij. Kāda gan var būt kalpošana, ja valsts pārstāvis nesaprot, ko viņam grib pateikt pirmais pretimnācējs, nerunājot nemaz par juridiski sarežģītu lēmumu izpratni. Arī Saeimas kārtības rullī rakstīts, ka deputātu var izslēgt no Saeimas, ja viņš neprot valsts valodu nepieciešamo profesionālo pienākumu veikšanai. Tomēr deputāti kavējas. Tiek spriests, ka Kravcovs vēl var iemācīties valsts valodu. Maz ticams, ka deputāts pēkšņi kļūs par čaklu latviešu valodas apguvēju, jo to nemācījās arī pēc uzliktā Valsts valodas centra soda, kuru saņēma kā Liepājas domes deputāts. Nepārliecinoša bija arī viņa runa lauzītā latviešu valodā Saeimā, ko deputāts nolasīja. Valsts valodas ignorēšana ir šī cilvēka attieksme pret valsti, kas atklāj viņa vienaldzību pret latviešu interesēm. Daudzi ārzemnieki, kuri vēlējušies integrēties Latvijā, ir iemācījušies mūsu valsts valodu. Uzskatāmi to apliecinājis itāļu dziedātājs Roberto Meloni, bet mūspusē Holandes uzņēmējs Ebings Osinga. Ja tiešām nav tādu intelektuālo spēju, lai iemācītos tās valsts valodu, kurā nodzīvoti daudzi gadi, tad jautājums – vai tāds cilvēks ir spējīgs spriest arī par valsts lietām. Iznākumā no sēdēšanas deputāta krēslā ieguvējs ir tikai pats deputāts.
