Ar vārdiem “kurš valda Brantu pagastā – suns vai cilvēks?”sākas Brantu pagasta iedzīvotājas Ievas D. adresētā vēstule laikrakstam “Ziemeļlatvija”.Palīdzību sieviete meklējusi arī Smiltenes novada pašvaldības policijā, lūdzot tai darīt galu suņa Argo izdarībām, kurš sievietei uz nomaļa lauku ceļa esot uzbrucis vairākkārt.
“Atkal Buldura suns klaiņo – tāda bija pirmā reakcija policijā uz manu iesniegumu 24. septembrī. 19. novembrī pie manis mājās ieradās laipns policijas darbinieks, lai pieņemtu paskaidrojumu. 20. novembrī suns Argo atkal brīvsolī. Ja policija līdz šim nav varējusi panākt, lai saimnieks sunim nopērk kārtīgu ķēdi, ko es varu cerēt nākotnē? Arī agrāk Argo periodiski bija piesiets, tad dienām staigāja brīvs un izklaidējās, uzbrūkot garāmgājējiem. Suns ir liels un iespaidīgs, atņirgtiem zobiem. Skaļi kliedzu, lai mani dzirdētu, bet tas nevienu neuztrauca,” vēstulē raksta “Zadu” mājas saimniece Ieva.
Uztrauc drošība un veselībaBrantēniete ikdienā pārvietojas kājām un viņai nav cita ceļa uz mājām kā vienīgi šis gar “Drandiem”, kur dzīvo Argo. “Man ir cukurslimība, staigāju ar nūju palīdzību. Es nevaru gaidīt to brīdi, kad Argo labpatiksies mani sakost, jo no tā manas slimības gadījumā veidojas gangrēna, kura bieži beidzas ar kājas amputāciju. Vai man jāplāno savu atlikušā mūža daļu pavadīt citu cilvēku aprūpē pansionātā, ja man ir sava māja un īpašums. Turklāt esmu nodokļu maksātāja,” par savu veselību satraucas Ieva. Sieviete ir satraukta un jūtas bezpalīdzīga ikreiz, kad jāmēro nomaļais ceļš.
Baisa sajūtaŠoruden kādā pēcpusdienā, ejot uz mājām, brantēnietei uzbrucis iepriekš minētais suns, ko redzējusi arī “Drandu” tuvāko kaimiņu māju saimniece Diāna Kokarēviča. “Suns nekoda, taču nesās virsū. Protams, tas nav patīkami, drīzāk baisi. Sieviete pašaizsargāšanās nolūkos izstiepa savas nūjas, bailes ņēma virsroku un reakcija bija visai skaļa. Esmu personīgi gājusi pie suņa saimnieka runāt par šo problēmu. Pēdējā laikā, manuprāt, Argo apkārt neskraida, jo ir piesiets,” stāsta netālu esošo māju iedzīvotāja. D. Kokarēviča arī piebilda, ka pašai nav bail no suņiem un agrāk, kad Argo manīts klaiņojam, viņu esot respektējis un neaizticis.
Speciāli kaitinājuši, metot ar pagalēmArgo saimnieks, “Drandu” iemītnieks Ilgonis Buldurs, atceras gadījumu, kad ģimenes prombūtnes laikā suns norāvies no ķēdes un skraidījis savā nodabā. Tā reizēm gadoties arī suņu laikā. “Pats vasarā, kad dzīvoju uz zilās lapas, redzēju kā sveši bērni brauca ar riteņiem pa ceļu un meta sunim ar malkas pagalēm. Nevajag speciāli kaitināt suni, arī tai sievietei ar nūjām nav jāvicinās ejot pa ceļu. Esmu ar viņu jau runājis par šo lietu. Tagad, kad satikšu, vēlreiz izrunāšos. Vasarā mūsu Argo sabrauca mašīna, kopš tā laika viņš mēdz skriet tām pakaļ, bet suns nav agresīvs,” stāsta Argo saimnieks.I. Buldurs apgalvo, kad pašu nav mājās, suns ir pie ķēdes. Tikai tad, kad ģimene ir uz vietas, uz brīdi tiek palaists brīvsolī. Vīrietis suni raksturo kā miermīlīgu. Pašam mājās esot trīs bērni, un Argo ir labs viņu draugs. Ja gribot pārliecināties par to, kāds ir Argo, “Ziemeļlatvija” droši varot aizbraukt ciemos. Saimnieks arī apgalvoja, ka pagalmā ienākušam cilvēkam tas nebruks virsū, vienīgais, ko varot izdarīt, ir apostīt. “Pie dēla ciemos nāk klasesbiedri no Vidzemītes. Ja Argo tajā brīdī atrodas vaļā, viņš pat bērniem uzmanību nepievērš. Kad bija maziņš, pie ķēdes vispār neturējām un nekas slikts nenotika. Tikai pēdējos gados suns ir ķēdē un tieši dēļ šīs sievietes,” turpina I. Buldurs.Lai pārliecinātos, vai patiesi Argo tiek turēts piesiets, “Ziemeļlatvija” uz “Drandiem” devās iepriekš nebrīdinot Bulduru ģimeni. Iebraucot lauku sētā, Argo atradās suņu būdā. Pamanot negaidītos viesus, tas iznāca no būdas, piesiets ķēdē, un rēja kā jau kārtīgs savas mājas sargs. Tiklīdz suni pasaucām vārdā, tas pārstāja riet un sāka luncināt asti.Argo par agresīvu suni nevar nosaukt arī kāda cita Brantu pagasta iedzīvotāja Agita Ļeļeva. Viņai uz mājām no darba Smiltenē nākas mērot gandrīz to pašu ceļa posmu. Pēdējā laikā visbiežāk Argo esot piesiets un, ja gadoties abiem ceļā sastapties, nekādi starpgadījumi nav notikuši. “Jā, mašīnām viņš ir skrējis pakaļ, bet negribas ticēt, ka uzbrūk cilvēkiem. Viņiem taču pašiem mājās ir mazi bērni. Protams, ir cilvēki, kuri vispār baidās no suņiem un, kur nu vēl, ja tas ir liels, svešs suns. Tas ir saprotami, bet par klaiņojošiem es sauktu divus citus suņus, kuri regulāri ieklīst un izvanda manu pagalmu. Esmu pat viņus nofotografējusi. Ja tas atkārtosies, rīkošos,” tā A. Ļeļeva.
Policijas redzeslokā ir nonācisSmiltenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Liepa atklāj, ka šī nav pirmā reize, kad policijas redzeslokā nonāk Argo izdarības. Pirms aptuveni pusotra gada suņa saimnieks tika saukts pie administratīvās atbildības. Šoruden pēc sievietes iesnieguma policija turpina strādāt pie šīs lietas. Šobrīd notiek pārbaudes. I. Buldurs piebilst, ka, tiklīdz uzzinājis par Ievas iesniegumu, pats devies uz policiju, lai pārrunātu notiekošo. Brantu un Smiltenes pagastu pārvaldes vadītāja Mārīte Treijere zina stāstīt, ka savulaik Brantu pagastā brīvsolī bijuši daudz vairāk suņu. Pēdējo gadu laikā situācija krietni uzlabojusies, suņu saimnieki kļuvuši atbildīgāki un cenšas ievērot labturības prasības. Protams, gadoties kāds izņēmums, taču katrs šāds gadījums jāvērtē individuāli. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pantā “Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana” noteiks, ka par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 35 euro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 700 euro. Profesionāļa padomi
Situāciju komentē Latvijas kinoloģiskās apvienības prezidents Jānis Pavlovskis:- Vispirms, sunim ir jābūt piesietam, kā to nosaka likums. Jebkurā gadījumā bez uzraudzības tas nedrīkst atrasties. Tikpat svarīgi, lai sunim būtu veiktas visas nepieciešamās veterinārmedicīniskās procedūras – potes, čipošana.Šajā konkrētajā situācijā ar nūjām un ķermeņa kustībām sieviete izaicina suņa uzbrukumu, jo dzīvniekam rodas kairinājums. Nedrīkst kliegt. Cilvēkam jāsaglabā miers, jāapstājas un, ja pa rokai ir soma vai maisiņš, tas jānoliek sev priekšā suņa galvas augstumā. Nereti suņa uzbrukumu izsauc arī specifiskas smaržas. Pašaizsardzības nolūkos var nēsāt līdzi piparu gāzes baloniņu, bet tas labi noder vienīgi bezvējā. Vēl ir elektrošoka ierīces, citreiz atliek vien noskandināt un suns nobīstas. Vēlreiz jāsaka, suņi nedrīkst klaiņot. Saimnieks likumiskā kārtībā atbild par visu un attaisnojumi nevar būt.
